Ikšķiles Pārmaiņu iniciatīva

Tā nu sanācis, ka svētdienas reportāža šoreiz iznāk otrdienas vakarā… Manus plānus izjauca Deutsche Bahn starppilsētu ekspresis ICE, kas ir bēdīgi slavens ar regulāro kavēšanos. Šoreiz tas kavēja vien 20 minūtes, bet tas bija pietiekoši, lai es nokavētu divus sekojošos vilcienus un pēdējo autobusu uz mājām. Tādējādi nācās meklēt viesnīcu, un ekociematā atgriezties dienu vēlāk, kas savukārt nozīmē, ka mans stingri izplānotais dienas grafiks vairs nebija realizējams… Lai nu kā, Dānijas brauciens bija visnotaļ vērtīgs, un par to rakstīšu gan tagad, gan arī vēlāk, jo iespaidu ir ļoti daudz.
Brauciena mērķis bija Eiropas Permakultūras skolotāju partnerības projekta tikšanās, kas notika Dānijas lielākajā / slavenākajā ekociematā – Friland. Daži no ekociemata iedzīvotājiem veda mūs īpašās ekskursijās uz savām mājām, tādējādi ļaujot gūt padziļinātu ieskatu ciemata dzīvē. Viena no tādām ekskursijām bija uz saimniecību, kura izveidota divu gadu laikā pilnībā no nulles un simtsprocentīgi pēc permakultūras principiem. Mājas būvniecībā īpašnieki ievērojuši labākos ekobūvniecības principus, bet to visu panākuši ar ļoti saprātīgām izmaksām, kas pa kabatai būtu arī daudziem Latvijas iedzīvotājiem… Tuvāko nedēļu laikā publicēšu plašāku aprakstu par šo vizīti. Savukārt pēc pasākuma Friland ekociematā devāmies uz Kopenhāgenu, lai iepazītos ar urbānā dārza projektu Kopenhāgenas centrā, kā arī slaveno Kristiānijas kopienu.

Friland ekociemats ir relatīvi ļoti jauns – sācis veidoties tikai 2002. gadā, vietā, kur bijuši industriālie kukurūzas lauki, bet šodien ir mājvieta jau 100 cilvēkiem, no kuriem ap 30 ir bērni. Daudzi iedzīvotāji nākuši no ārzemēm. Ciemats ir veidojies trijās paplašināšanās kārtās – 2007. un 2012. gadā un tagad aizņem apmēram 10 ha lielu teritoriju. Katrai mājsaimniecībai lietošanā ir ap 1000 m2 liels zemes gabals. Interesants ir fakts, ka ciemats sākotnēji ir veidojies kā realitātes šovs sadarbībā ar Dānijas nacionālo televīziju. Tas ir, katrai ģimenei bijis jāparaksta līgums par to, ka trīs gadu garumā viņi tiks filmēti, intervēti un tiks veidotas regulāras pārraides televīzijā. Tādējādi pirmie ekociemata iedzīvotāji ir kļuvuši teju par TV zvaigznēm. Tajā pašā laikā ciemata iedzīvotāji ir priecīgi par šo faktu, un atzīst, ka ciemats joprojām ir populārs, pateicoties bijušajam realitātes šovam. Iespējams, tāpēc ciematu ik gadu apmeklē vairāki tūkstoši tūristu.

Viens no daudzajiem zaļajiem (oranžajiem) jumtiem

Ciemata koncepciju raksturo trīs galvenie principi:
1) katrā mājsaimniecībā vismaz vienam pieaugušajam jāstrādā mājas apstākļos (darbs attālināti vai savs bizness)
2) ciemats ir brīvs no kredītiem
3) īpaši atbildīga attieksme pret atkritumiem (un notekūdeņiem)
Papildus tam, ciematā milzīga nozīme tiek pievērsta arī ekoloģiskajai būvniecībai un tam, lai iedzīvotāju dzīvesveids būtu pēc iespējas harmoniskāks ar dabu.
Strādāšana mājās kā princips esot tāpēc, lai ciemats nebūtu kā tipisks ”mirušais ciemats” dienas laikā, kad visi aizbrauc darbos uz pilsētu. Veselīga sociālā vide (ar pieaugušo klātbūtni) esot īpaši svarīga bērniem, kas dzīvo un aug ciematā. Dzīvošana bez parādiem ir kā princips, lai arī bērni un bērnu bērni nākotnē varētu atļauties dzīvi ekociematā. Šobrīd Dānijā esot ap 850 tūkstošiem iedzīvotāju, kas ekonomiski ir izkrituši no sistēmas un vairs nespēj tajā iekļauties… Princips motivējot cilvēkus pielietot radošus zemu izmaksu risinājumus ekoloģiskajā būvniecībā. Turklāt ciemata valde regulē mājokļu cenas, lai nebūtu iespējamas spekulācijas un cenu kāpšana. Pārdodot māju, cenā drīkst iekļaut tikai zemes un materiālu pašizmaksu, bet ieguldītais darbs tikpat kā neesot ietverts. Vienlaicīgi tas nozīmē arī to, ka mājas pārdevējs var darījumā zaudēt daļu no ieguldītās vērtības – īpaši tad, ja māja nav būvēta pašu spēkiem. Vidējā cena mājai esot 70’000 Euro (maksimālā esot divtik liela). Savukārt atkritumu jomā nākotnes mērķis ir neradīt atkritumus vispār. Protams, ceļš uz to ir ļoti grūts. Pie teju katras mājas ir notekūdeņu attīrīšanas baseini ar kārklu audzēm, bet lielākā problēma esot sāls, ko cilvēki lieto uzturā un kas pēc tam nonāk notekūdeņos…

Apkārtnes ainavas

Ciematā pārstēvēti tādi biznesi kā dažādas terapijas, konsultanti ekonomikā, mākslinieki, celtnieki, kā arī ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšana pasākumiem un skolām. Ciematā nav neviens veikala. Izrādās, ka mājapmācība Dānijā nav atļauta – skolas jautājumu risina 100 metrus no ciemata esošā Brīvā skola, kas ir liela ēka un izskatās kā tipiska pamatskola ar lielu sporta zāli.

Ciemata principi esot rakstīti uz papīra un uz tiem parakstījušies visi iedzīvotāji, bet tik un tā katrs tos dzīvē interpretē nedaudz citādi. Pirms dažiem gadiem ierasta parādība bijusi konflikti, bet tagad atmosfēra kopienā esot krietni labāka. Tikšanās reizes rīkojot pēc iespējas retāk, bet vismaz 6 reizes gadā. Tikšanos iesākot ar kopīgu maltīti, kurai seko spēles un rotaļas. Kad bērni nogurst, aizmieg vai dodas mājās, tad pieaugušie turpina vakaru ar nopietnām sarunām par ciemata attīstības jautājumiem.

Sarunās ar ciemata iedzīvotājiem izskanēja ciematnieku atziņa, ka mājas būvniecība paņemot nežēlīgi daudz enerģijas – tai skaitā arī laiku, ko citādi varētu veltīt kopienai vai sociālajai dzīvei. Viņu ieteikums – mājokļa jautājumu risināt pēc iespējas vienkāršāk (arī izmantojot rūpnīcās gatavotus ēku elementus). Salīdzinot ar Sieben Linden, man jāpiekrīt, ka, ciematā esot, bija sajūta, ka kopienas tur nav vai arī ka tā ir ļoti vāja. Principā par tās esamību fiziski liecināja tikai krūmos noslēptais saietu nams ar nosaukumu “Krauklis”.

This slideshow requires JavaScript.