Permakultūra

Permakultūra (no angļu val. permanent culture – pastāvīga lauksaimniecība un kultūra) – tā ir filozofija, domāšanas un plānošanas veids, ko pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Austrālijā radījis Bils Molisons un Deivids Holmgrens, kuri pievērsās dabas procesu pastiprinātai vērošanai, lai gūtās atziņas izmantotu lauksaimniecībā, turklāt apvienojot arī ar sociālo jautājumu risināšanu.

Permakultūras ētiku veido:

  • gādība par Zemi;
  • gādība par cilvēkiem;
  • resursu dalīšana.

Bils Molisons par permakultūru:

  • Tā ir praktiska dizaina sistēma ētiskai un ilgtspējīgai dzīvošanai.
  • Tā ir “kultivēta ekoloģija”: integrēta daudzgadīga augu un dzīvnieku saimniekošanas sistēma, kurā var iekļaut arī viengadīgos augus un kas ir veidota pēc dabas parauga.
  • Tā ir produktīva ekoloģiska ainava, kurā attiecības, mijiedarbība un enerģijas, resursu plūsmas ir svarīgākas, nekā katrs tās atsevišķais elements

Holmgrena permakultūras principi

  • Novērošana un mijiedarbība
  • Tvert un uzkrāt enerģiju
  • Iegūt ražu
  • Pielietot pašregulāciju un pieņemt atsauksmes, atbildes, reakcijas
  • Izmantot un novērtēt atjaunojamos resursus un pakalpojumus
  • Neražot zudumus un atkritumus
  • Plānot no mustura/ dizaina līdz detaļām
  • Integrēt nevis dalīt
  • Izmantot sīkus un lēnus/ pakāpeniskus risinājumus
  • Izmantot un novērtēt daudzveidību
  • Izmantot un novērtēt robežjoslas/ malas
  • Radoši izmantot un reaģēt uz pārmaiņām

Veicot plānošanu (dārzu, viensētu, pilsētu, utt.) pēc permakultūras principiem, svarīgi ievērot dalījumu zonās pēc izmantošanas intensitātes lieluma:

00: Cilvēka zona (iekšējā harmonija, savstarpējās attiecības)

0: Mājas zona (mājas projektēšana pēc ilgtspējīgas būvniecības principiem)

I: Intensīvie dārzi ikdienas izmantošanai (garšaugi, dārzeņi)

II: Vidēja lieluma dārzi, mazie dzīvnieki, komposts

III: Plaši lauki, augļu dārzi, liellopi un to novietnes, pretvēja stādījumi

IV: Lopu ganības, mežu saimniecība

V: Neskartā daba (savvaļas meži, pļavas)

8 Atbildes to “Permakultūra”

  1. Juris Jaunpiebalgā Says:

    Neko sliktu nesaku par permakultūru, konkrētā cilvēku lokā tas ir ļoti moderni, bet kāpēc tiek piemirsta mūsu pašu, tradicionālā lauksaimniecība, kur par šiem punktiem bij domāts un papildus vēl tika sekots mēness fāzēm, lai darbus veiktu īstajā brīdī. Ieteiktu pameklēt tantiņas, kas par šo var vēl pastāstīt. Mums jau ir gana daudz labu lietu, par kurām nevajadzētu aizmirst, kuras vajadzētu sakopt.

    • Arturo Says:

      Protams, senāk lauksaimniecība bija daudz ilgtspējīgāka, tāpēc tajā tika praktizēti arī vairāki permakultūras elementi. Tomēr laika gaitā šī tradicionālā lauksaimniecība attīstījās līdz mūsdienu industriālajai lauksaimniecībai. Permakultūra nav tikai modes lieta – tā ir apzināta un zinātniski pamatota ilgtspējīga saimniekošana.
      Senās zināšanas ir liela vērtība, tāpēc aicinām dot savu artavu un dalīties ar to, kas zināms Jums!

      • Juris Says:

        Mani ļoti iedvesmoja Volfganga Dītera Štrola grāmata “Kosmoss dārzā”, viņa ir arī latviešu tulkojumā nopērkama, varu ar savējo aizdot. Kopš izlasīju uz rušināšanos pa dobēm skatos krietni savādāk.
        Par mēnesi pamats ir, ka augošā aug lapas, dilstošā aug saknes, tukšā aug sūdīgi, no tā var arī secināt un saplānot savus darbus.
        Interesanti, ka tie augi, kas labi garšo kopā, arī labi blakus aug.
        Vienmēr atceros, ka sīpolus stāda tad, kad ābeles zied, un zemē baksta ar dusmām, tad viņi stipraki izaugot🙂

        Visa pamatā jau ir darīšana, un no darīšanas gūtā pieredze. Tādēļ tikai jādara.

  2. Juris Says:

    Ļoti interesētu paredzētais šī semināra norises laiks un vieta, ja tajā tiešām piedalīsies Seps Holcers. Tadā gadījumā varētu savākt lielāku interesentu skaitu. Juris Lielvārdē.

  3. Ilze Says:

    Par permakultūru Latgalē šī gada maija beigās notiks trīs dienu ilgs seminārs, kurā uzaicināts ievērojams permakltūras speciālists Seps Holcers, kas sarakstījis arī vairākas grāmatas( Man ir 3 viņa gāmatas vācisk, bet DVD arī angliski) un uzņēmis filmas par šo savu pieredzi Austrijā un citur. Precīzu vietu un laku varu uzzināt. Varam piedalīties!
    Ilze Ogrē


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: