Sēklu brīvība apdraudēta. Ieteikumi – atklāta vēstule Zemkopības ministrijai.

Marta sākumā Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) ierosināja administratīvo lietu pret dārzkopību “Neslinko” par pašaudzētu sēklu tirdzniecību. Tas uzskatāms gan par pirmo precedentu Sēklu un šķirņu aprites likuma praktiskai ieviešanai pēc grozījumiem 2010. gada nogalē, gan par sākumu plašākai sabiedrības diskusijai par sēklu brīvību Latvijā. Šobrīd Zemkopības ministrijā izveidota darba grupa grozījumu izstrādei normatīvajos aktos par dārzeņu šķirņu kolekciju sēklu apriti.

Latvijas vides un lauksaimniecības organizācijas sagatavojušas priekšlikumus darba grupai un sola turpināt sekot līdzi notikumu attīstībai. Biedrības cer sagaidīt kvalitatīvus un Latvijas sabiedrībai labvēlīgus grozījumus novecojušos un pārmērīgi stingri piemērotajos normatīvajos aktos par sēklu apriti, kas šobrīd apdraud sēklu brīvu izplatību, kura būtiski svarīga bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai.

ATKLĀTA VĒSTULE ZEMKOPĪBAS MINISTRIJAI

Zemāk parakstījušās Latvijas vides un lauksaimniecības organizācijas apsveic Ministriju par labo gribas izrādīšanu nesenā “tomātu skandāla” lietā, sasaucot darba grupu, lai izskatītu likumus sēklu tirdzniecības regulēšanā.  Mēs, līdz ar vairāk kā 30 Eiropas sēklu, lauksaimniecības organizācijām, kuras ir nosūtījušas atbalsta vēstuli sēklu daudzveidības saglabāšanai Latvijas Zemkopības Ministrijai (skat. pielikumu), ar lielu interesi gaidām darba grupas veikumu. Vēlamies uzsvērt šādus principus, ko iesakām iekļaut normatīvo aktu grozījumu izstrādnēs:

  1. Kopš lauksaimniecības pirmsākumiem zemkopji ir veidojuši saikni ar dabas procesiem, selekcionējot sev vēlamās īpašības augu šķirnēs kultivēšanai. Sēklas un šķirnes ir mainījušās līdzi laikiem un turpinās to darīt. Uzskatot sēklas par privātīpašumu, vai pat par tikai un vienīgi viena selekcionāra darbu, netiek novērtēts zemkopju darbs paaudžu paaudzēs.  Tāpēc ieviešot jebkuru sēklu apriti regulējošu likumdošanu ir svarīgi neierobežot zemnieku tiesības turpināt strādāt ar dabīgi selekcionētām sēklām, tās audzēt, pavairot, un izplatīt. Šis princips ir iekļauts Starptautiskā līgumā par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai (International Treaty on Plant Genetic Resources for Food and Agriculture).
  2. Aizliegums tirgot sēklas, kuras nav iekļautas Eiropas Kopējā katalogā ir novecojis likums, kuru drīzumā pārskatīs arī Eiropas līmenī.  Kā ir atzinusi Eiropas Augstākās tiesas ģenerāladvokāte Kokote, tas ierobežo ne tikai  lauksaimniecisko bioloģisko daudzveidību, bet arī audzētāju un patērētāju tiesības izvēlēties sev vispiemērotākās šķirnes.
  3. Turklāt tirdzniecības aizliegums ES dārzeņu sēklas aprites direktīvā attiecas tikai uz komerciālos nolūkos izmantojamo sēklu, nevis mazām saimniecībām un dārzniekiem paredzēto sēklu. Tāpēc nemaz nav nepieciešama jauna likumdošana, vai jaunas kategorijas ieviešana (piem. kolekcionārs), bet gan jārada direktīvā paredzētā telpa, kur zemniekiem un dārzkopjiem ir rīcības brīvība sēklu daudzveidības uzturēšanai.
  4. Visas šķirnes, kuras kāds vēlas audzēt, nebūtu obligāti jāreģistrē. Taču, ja kāds vēlas reģistrēt senu, vietēji adaptējušos vai zemnieku selekcionētu šķirni, tai nedrīkst piemērot tādas pašas prasības kā modernām šķirnēm. Seno šķirņu sēklas un zemnieku selekcionētas sēklas atšķiras no modernām šķirnēm ar to, ka tās nav viendabīgas un stabilas, bet gan ģenētiski daudzveidīgas, kas tām ļauj pielāgoties vietējiem apstākļiem. Šī daudzveidība nav trūkums, bet gan to priekšrocība un vērtība.  Pieprasījums šīm šķirnēm piemērot atšķirīguma un viendabīguma testu (AVS) norāda uz neizpratni par šo sēklu un šķirņu saglabāšanas īpašo nozīmi.
  5. Saskaņā ar Starptautisko līgumu par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai, zemkopjiem, dārzkopjiem un sabiedrībai ir tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā šajos jautājumos. Tāpēc aicinām iekļaut pēc iespējas vairāk sabiedrības pārstāvjus darba grupā, un tās rezultātus piedāvāt sabiedriskai apspriešanai pirms to pieņemšanas, lai neradītu jaunus birokrātiskus šķēršļus.


Kontaktpersonas:
Guntra Aistara (guntra.aistara@gmail.com)
Sandra Stabiņģe 29259942
Gundega Jēkabsone 26529657


Atbalsta:

Dārzniecība “Neslinko”
Dārzkopības entuziastu klubs “Tomāts”
Latvijas Zemes draugi
Vides un veselības saime
Zaļā brīvība
Latvijas Permakultūras biedrība
Ikšķiles pārmaiņu iniciatīva
Kulturys studeja “Speiga”
Nāc kopā!
Kafejnīca “Ekovirtuve”
SIA “Dabas dobe”
Cēsu rajona Zemnieku apvienība
Kooperatīvs “Zaļais grozs”
Latvijas Biškopības biedrība

Kā arī virkne privātpersonu: Guntra Aistara, sanpauliju kolekcionāre Eva Millere, Agnese Kalniņa un citi.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: