Svētdienas reportāža no 7L ekociemata: NĒ neētiskajiem lielveikaliem

Un ciema jaunākais vagoniņš

Ekociemata jaunākais vagoniņš

Šonedēļ vienkārši baudīju ekociemata ikdienas dzīvi. Tā kā jau pēc diviem mēnešiem beigsies mana EVS programma, tad arvien biežāk sāku domāt par to, kāda būs dzīve atgriežoties Latvijā… Un jāsaka, ka gana daudz bažu man ir šajā sakarā, jo atšķirības starp manu pašreizējo dzīvesveidu un to, kā es dzīvoju vien pirms gada, ir ļoti būtiskas.

Pirmkārt, nāk prātā lielveikali un tajos pavadītais laiks (un notērētā nauda). Kopš esmu Vācijā, lielveikalos kopumā pa 10 mēnešiem esmu aizvadījis augstākais kādas 5 stundas no savas dzīves. Turpretī Latvijā dažkārt šādu laiku notērēju šopingā nedēļas laikā… Protams, šīs izmaiņas notikušas tikai pateicoties dzīvošanai ekociematos, kur pārtikas un preču apgāde tiek organizēta citos veidos. Piemēram, caur mantu maiņas punktu – tādējādi esmu ieguvis neskaitāmus kreklus, bikses un apavus neiztērējot nevienu centu. Turklāt, nereti šīs mantas ir pilnīgi jaunas.
Vēl viens pozitīvs aspekts ekociematā ir tas, ka nevienam pa lielam nerūp, kāds Tev mugurā ir apģērbs. Tādējādi arī nav nekādas nepieciešamības pirkt apģērbu vienkārši tāpēc, lai tas būtu jauns, skaists un stilīgs… Tajā pašā laikā neviens arī neizskatās pēc bezpajumtnieka (ja neskaita tos, kuri dažkārt ir darba drēbēs🙂 ) – visi sakopti, vienkārši cilvēki, bet bez pārmodernām drēbēm.

Laika efektivitāte – man nekad nav paticis stundām ilgi sēdēt vilcienos, autobusos vai citādi zaudēt laiku pārvietojoties. Tad nu šeit par to vien priecājos, ka ceļš no vagoniņa līdz ofisam aizņem 1 minūti uz divriteņa. Tā kā viss ir tik tuvu, tad savu laiku saplānoju minūti minūtē, pat neierēķinot laiku transportam… Piemēram, ja jogas nodarbība beidzas 8:30, tad 8:30 ieplānoju būt uz sanāksmi ofisā… Tā rezultātā katru dienu var apmeklēt vairāk pasākumu un izdarīt vairāk – dzīve kļūst intensīvāka un interesantāka.

Ciemata fermā

Ekociemata dārzs

Bioloģiskā pārtika – ja agrāk tā šķita kā greznība, ko nekad nevarēšu atļauties, tad tagad esmu to pieņēmis par ikdienas standartu un pamatprasību. Visiem produktiem, protams, jābūt bioloģiski audzētiem. Turklāt pēc iespējas vairāk pārtikas un nepārtikas produktiem (zobupastām, šokolādēm, dezodorantiem utt.) ir jābūt vegāniem. Pat nedaudz brīnos par sevi, ka vēl nesen nepievērsu šiem jautājumiem pienācīgu vērību, tādējādi atbalstot industriālo un nehumāno pārtikas industriju. Piemēram, vēl nesen man bija lieli aizspriedumi pret 2x dārgākajiem Fair Trade banāniem, bet tagad es saprotu, ka nevis Fair Trade banāni ir dārgi, bet gan parastie banāni ir nesaprātīgi lēti, un tos pērkot es atbalstītu neētisku uzņēmējdarbības praksi. Līdzīgi kā ar iepirkšanos bēdīgi slavenajās Maximās vai citos lielveikalos, kas jau pēc definīcijas nevar būt ētiski. Jo īpaši situācijā, kad alternatīva – tiešās pirkšanas klubi – ir pieejami teju katrā pilsētā. Kad atgriezīšos, noteikti pievienošos Ikšķiles tiešās pirkšanas klubiņam.

Šai reizei pārdomu pietiks. Padalīšos ar rakstu, ko pirms kāda laika rakstīju par veselīgu dzīvesveidu Sieben Linden ekociematā, intervējot vienu no ciemata iedzīvotājām. Rakstu angļu valodā lasi šeit!

Sakarā ar to, ka šonedēļ neesmu uzņēmis jaunas fotogrāfijas, piedāvāju noskatīties video-lekciju par Sociokrātiju. Tā ir progresīva sistēma organizāciju pašpārvaldei un lēmumu pieņemšanai, kuru arvien vairāk adaptē ekociematos un pārmaiņu / pārejas iniciatīvās. Šobrīd to studēju arī es, jo jauniešu organizācija NextGEN, kurā darbojos, arī sākusi to adaptēt.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: