Latvijas delegācija piedalās pirmajā Eiropas Pārtikas suverenitātes forumā

(pārpublicēts no http://www.llkc.lv)

Pārtikas sistēmas mūsdienās ir sašaurinātas līdz noteiktam industriālās lauksaimniecības modelim, ko kontrolē dažas transnacionālās korporācijas kopā ar nelielu apjomīgu mazumtirgotāju grupu. Šāds modelis izveidots, lai radītu peļņu, un tādēļ pilnībā nepilda savas funkcijas. Tā vietā, lai ražotu pārtiku, kas ir veselīga, pieejama patērētājiem un dod reālu labumu arī tās tiešajiem ražotājiem, industriālais modelis arvien vairāk koncentrējas uz izejvielu ražošanu, piemēram, biodegviela, lopbarība u.c. No vienas puses, tas ir radījis milzīgu lauku saimniecību skaita samazinājumu, un samazinās arī cilvēku skaits, kuriem šāda saimniekošana ir dzīvesveids un vienlaikus arī iztikas avots, bet, no otras puses, tas veicina veselībai kaitīga un nepilnvērtīga uztura patēriņa pieaugumu, kurā nav pietiekams augļu, dārzeņu un graudaugu saturs.

Industriālās pārtikas ražošanas modelis ir atkarīgs no ierobežotajiem fosilā kurināmā un ķīmiskajiem resursiem, tajā netiek ņemti vērā tādi ierobežotie resursi kā ūdens vai zeme. Šī modeļa rezultātā notiek krasa bioloģiskās daudzveidības un augsnes auglības samazināšanās, kas veicina klimata izmaiņas. Šajā modelī tūkstošiem cilvēku strādā nelegāli un tiek pārkāptas viņu pamattiesības, pasliktinās darba apstākļi lauksaimniekiem un strādniekiem, jo īpaši ieceļotājiem. Tas vēl vairāk attālina sabiedrību no cieņas pilnām un uz ilgtspēju balstītām attiecībām ar dabu. Zemes izmantošana un apstrādāšana šādā veidā ir būtisks iemesls nabadzībai laukos un tam, ka vairāk nekā miljards cilvēku visā pasaulē cieš badu (piemēram, Āfrikas ragā). Turklāt tas rada piespiedu migrāciju, vienlaikus veicinot industriālo produktu pārprodukciju, kas galu galā tiek izšķērdēta vai ar to tiek veikts dempings gan Eiropas tirgū, gan ārpus tā, iznīcinot vietējo ražošanu.

Forumā piedalās vairāk nekā 400 pārstāvju
Reaģējot uz saasinātām pārtikas un ekonomiskās nevienlīdzības problēmām pasaulē, ko izraisījušas atsevišķas lielās korporācijas un dažādu valstu valdības, vairāk nekā 400 delegāti no vairāk nekā 120 organizācijām no 16. līdz 21. augustam pulcējās Austrijas pilsētā Kremsā uz pirmo Eiropas Pārtikas suverenitātes forumu – Nyѐlѐni Eiropa 2011 (vairāk informācijas par forumu – http://nyeleni2011.net/).

Foruma mērķis bija izstrādāt ieteikumus jaunās Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) veidošanai, kas būtu balstīti uz ilgtspējīgas lauksaimniecības principiem un aizsargātu vietējās veselīgas pārtikas sistēmas Eiropā un citos reģionos, kā arī samazinātu pieprasījumu pēc industriāli ražotas pārtikas.

Forumā tika noskaidrotas būtiskākās problēmas, kas pasliktina jau tā nestabilo un netaisnīgo pārtikas un lauksaimniecības sistēmu pasaulē. Delegāti stāstīja par labās prakses piemēriem un meklēja reālus risinājumus, kas sekmētu pārtikas suverenitāti, veidotu taisnīgu un godīgu pārtikas sabiedrību Eiropā un citos reģionos.

No Latvijas – piecu cilvēku delegācija
Forumā piedalījās ražotāji, zemnieki, nevalstisko organizāciju, kā arī valdību pārstāvji no Eiropas, Krievijas, Āzijas, Āfrikas, Latīņamerikas un Ziemeļamerikas valstīm.

Latviju šajā forumā pārstāvēja piecu cilvēku delegācija: Zane Ruģēna-Bojāre (kustības Brīvs no ĢMO sabiedrisko attiecību pārstāve, Latvijas bioloģisko lauksaimnieku atbalsta pulka Mētra vadītāja), Linards Liberts (bērzu sulas ražotājs – http://www.sula.lv), Kristīne Liberta (Ikšķiles Brīvās skolas idejas autore un veidotāja – http://www.brivaskola.lv), Renāte Blumberga (Amerikas latviete, kura patlaban studē doktorantūrā Minesotas universitātē un raksta savu promocijas darbu par alternatīvajām pārtikas ķēdēm Latvijā un Lietuvā) un Agnese Radžele-Šulce (projekta BERAS Implementation koordinatore Latvijā – http://www.llkc.lv/?id=401184).

Kāpēc šāds forums bija nepieciešams, un ko tas deva Latvijas delegācijai?

Renāte Blumberga:
– Forums ir svarīgs, lai veidotu starptautisko sadarbību un lai uzzinātu, kādas problēmas ar alternatīvajiem pārtikas sadales tīkliem pastāv citās valstīs, un, īpaši, lai veidotu sadarbību ar pārstāvjiem no Austrumeiropas valstīm, kas nodarbojas ar mazo un bioloģisko saimniecību atbalstu un attīstību.

Šobrīd ļoti svarīgs ir KLP reformu process, un ir jāstrādā pie tā, lai veicinātu šīs izmaiņas par labu Latvijai. Nopietna problēma ir lauksaimnieku nevienlīdzīgā situācija Eiropā, un tas arī ir viens no biežāk diskutētajiem jautājumiem Latvijā. Nepieciešams sekmēt vienlīdzību subsīdiju jautājumos, tāpēc arī tik būtiskas ir KPL reformas. Mērķis ir panākt, lai mazie bioloģiski saimniekojošie zemnieki var izdzīvot un izdzīvot labi, nevis knapi.

Svarīgi arī sabiedrībai iesaistīties tāda politiskā virziena veidošanā, kas atbalstītu mazos bioloģiski saimniekojošos lauksaimniekus. Sabiedrībai jārada politiskais pieprasījums un spiediens. Eiropas regulas ir rakstījuši cilvēki, nevis Dievs. Tās ir maināmas, ja cilvēki apvienojas un domā ar galvu, nevis caur papīru.

Ir būtiski saprast tās problēmas, kas nav tikai Latvijā, bet arī Lietuvā, Polijā un Francijā. Piemēram, mēs uzzinājām, ka Francijā darbojas spēcīgas sabiedrības kustības, kas neatbalsta pašreizējo agro-industriālo ceļu un veido alternatīvu. Mums ir jāsadarbojas, lai varētu kaut ko mainīt, jo lielās industriālās firmas sadarbojas savā starpā, bet mēs – ne.

Es domāju, ka pārmaiņām jānotiek katrā pašā, – katram cilvēkam jāizlemj, jāpadomā, jāceļ sava pašapziņa un jāattīsta kritiskā domāšana. Izmaiņas ir sliktas, ja tās notiek no augšas, – šādas pārmaiņas Latvija jau piedzīvojusi, un cilvēkiem jau ir negatīva pieredze ar tām. Mums jāveicina, lai mēs augtu paši, un nevis prasītu, bet gan dotu, darītu un veicinātu.

Kristīne Liberta:
– Esmu uzzinājusi, kas ir ĢMO (ģenētiski modificēti organismi) un ka tas ir aktuāli arī Latvijai. Agrāk man šķita, ka tas mūs neskar. Tāpēc šajā jautājumā ļoti būtiska ir sabiedrības izglītošana, ko mēs noteikti darīsim savā skolā Latvijā. Izglītosim ne tikai bērnus, bet arī viņu vecākus praktiskā ceļā. Bet nevis „ņemsim kaut ko nost” vai aizliegsim, bet gan dosim, – rādīsim kā var un kā vajag darīt, rādīsim savu piemēru, neteiksim, ka viņi dara slikti, – bet vienkārši kopā darīsim labāk!

Patīkami, ka pasaulē ir izveidotas vairākas organizācijas, kas darbojas ar sabiedrības izglītošanu un informēšanu pēc līdzīgiem principiem. Tas nozīmē, ka šie jautājumi ir aktuāli un pasaulē par tiem domā. Man patīk, ka cilvēki domā globāli.

Vēl man prieks par to, ka arī citās valstīs skolas meklē ceļus, kā nodrošināt bērniem uzturā veselīgu vietējo pārtiku. Piemēram, Francijā kādā mazā ciematā skolēni audzēja dārzeņus pie skolas, bet Pārtikas un veterinārā dienesta normas nepieļāva to lietošanu uzturā. Tad skolas aktīvisti sadarbībā ar vietējo pašvaldību meklēja ceļu, kā šo absurdo situāciju novērst. Pašvaldība izdeva rīkojumu, ka turpmāk katrā ģimenē ir aizliegts mājās gatavot ēdienu bērniem no mājas dārzā audzētiem dārzeņiem. Tad plašāka sabiedrība pievērsa uzmanību šim absurdajam rīkojumam, tika piesaistīti mediji un šis rīkojums pēc sabiedrības spiediena tika atcelts.

Man iedvesmojošs šķiet Spānijas Patērētāju tiesību aizsardzības biroja viceprezidentes Annas Ečenikvas Kalvo teiciens: „20. gadsimtā viss bija liels, ātrs un tālu, bet 21. gadsimtā visam jābūt mazam, lēnam un netālu”.

Linards Liberts:
– Galvenais ieguvums no šī foruma ir tā sapratne, kas radusies mūsos un ko mēs varam sēt kā sēklu tālāk. Ceru, ka tas tiešām nebeigsies ar „pliku entuziasmu”, kas, aizbraucot mājās, izsīks. Šis forums man devis cerību, ka mēs, apvienojoties kopā ar Austrumeiropas, Rietumeiropas un Balkānu valstīm, varēsim sasniegt kopīgo mērķi – attīstīt vietējas, lokālas pārtikas sistēmas, saglabāt tradīcijas, kas veidojušās gadsimtu gaitā.

Mūsu delegācijā ir ļoti dažādi cilvēki, kuri ir entuziasma pilni. Pārstāvam dažādas iestādes, kam ir dažādi resursi un zināšanas un kas atšķirīgā veidā varētu šajā situācijā kaut ko mainīt. Protams, ne jau pēc mēneša mēs dzīvosim citādā pasaulē, bet es domāju, ka tas ir sākums ceļam pareizajā virzienā.

Zane Ruģēna-Bojāre :
Nyѐlѐni forums kalpojis ne tikai kā platforma kontaktu dibināšanai, bet arī kā iespēja paplašināt redzesloku un dzirdēt būtiskus jaunumus par aktualitātēm pasaulē. Ieguvu vērtīgu informāciju par jaunumiem ģenētiskās inženierijas jomā, papildināju priekšstatu par to, kā šī jautājuma risināšanā strādā citvalstu organizācijas.

Iegūta kopaina par procesiem, kas saistīti ar pārtikas jomu pasaulē, – to, cik tieši ēdiens, kuru lietojam, saistīts ar pasaules politikas lēmumiem un to, cik sabiedrībai ir lielas iespējas šos lēmumus mainīt. Zinot šo informāciju, būs vieglāk turpināt darbu, informējot sabiedrību par veselīgas pārtikas izvēli, aicinot cilvēkus nebūt paviršiem pret pārtikas izvēli, jo katra personīgais ieguldījums ir svarīgs, lai mēs veidotu ilgtspējīgu, tīru vidi un veselīgu sabiedrību. Šajā procesā nedrīkst aizmirst par politiķiem, kuri, dzīvojot politiskā vidē, ir vāji informēti par sociālo aspektu, kas saistīts ar pārtikas ražošanu.

Agnese Radžele-Šulce:
– Man šis forums palīdzēja veidot kompleksu izpratni par to, kas pasaulē notiek pārtika jomā. Sapratu, cik ļoti lielu postu mēs nodarām, ar savu naudu balsojot par industriālajiem produktiem. Mēs veicinām piesārņojumu vidē, mūsu organismos un radām apdraudējumu mūsu bērnu nākotnei. Mēs iznīcinām savu valstu tradīcijas, ļaujot bankrotēt mazajām tradicionālajām saimniecībām un tādējādi zaudējot lauksaimnieku uzkrātās zināšanas.

Mūsdienu steidzīgajā dzīvē, kad darbs dzen darbu, cilvēkiem vairs neatliek laika padomāt par to, ko viņi ēd un kas notiek apkārt. Svarīgi ir informēt cilvēkus par neveselīgas un piesārņotas pārtikas radītajiem riska faktoriem meklēt ceļu, kā iespēju robežās vērst situāciju uz labu. Ne velti attīstītajās un bagātajās valstīs, piemēram, Francijā, Vācijā, Itālijā un Anglijā, aizvien populārāka kļūst tiešās pirkšanas kustība. Cilvēkiem ir svarīgi, ko viņi ēd un kas un kā šo produktu audzējis. Šīs valstis jau sastopas ar industriālās pārtikas un lielveikalu izraisītajām problēmām, jo pie viņiem šāda produktu ražošanas un tirdzniecības sistēma eksistē krietni senāk kā Latvijā.

Prieks, ka arī Latvijā ir tālredzīgi cilvēki, kuri ne tikai domā, bet arī rīkojas šajā virzienā. Rīgā jau darbojas divas tiešās pirkšanas kustības, attīstās bioloģisko produktu tirdzniecību.

Latvijā pagaidām problēmas vēl nav tik lielas kā attīstītajās valstīs un, mērķtiecīgi informējot sabiedrību, iespējams, ka mēs arī nenonāksim līdz tādai situācijai!

Foruma laikā tika izstrādāts dokuments – Nyѐlѐni Eiropa 2011 – deklarācija, kas ir pieejama – http://nyeleni2011.net

Sagatavoja Agnese Radžele-Šulce,
LLKC Projektu un attīstības daļas projektu vadītāja

Latvijas delegācijas pārstāvju foto.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: