Vertikālo dobju eksperimenta rezultāti

Pagājuši jau 3 mēneši kopš eksperimentālo dobju izveidošanas 29. jūnija seminārā „Permakultūras ideju pielietošana pilsētas mazdārziņos un vertikālo dobju veidošana”. Tāpēc beidzot varam apkopot secinājumus par ražu un pieļautajām kļūdām.

Kā zināms, semināra laikā tika izveidota 1,2 m augsta vertikālā puķudobe ar samtenēm, leduspuķēm un alisītēm. Teorētiski šādā veidā ir iespējams izaudzēt vairāk ražas urbānās šaurības apstākļos, kas ir aktuāli arī mazdārziņu apsaimniekotājiem. Turklāt dobe ir ainaviski pievilcīga un piemērota arī dārzeņu audzēšanai. Piemēram, vienu metru augsta dobe varot aizvietot pat 10 m garu kartupeļu vagu. Šādu dobi var izmantot arī redīsu, salātu, tomātu un daudzu citu augu audzēšanai. Īpaši labi šādos apstākļos augot zemenes.

Tehnoloģija

Vertikālās dobes izveidošanu jāsāk ar nesošās struktūras izveidi, kurai pamatā ir veikalos nopērkamais sētas siets. Tas jāizvēlas ar pēc iespējas lielāka diametra stieplēm un mazākām sieta acīm, lai nodrošinātu maksimālu dobes stingumu. Izmantojot plaši pieejamo sietu ar 75 x 100 mm acīm, dobi jāveido platu un ne augstāku par 1,2 m, un īpašu uzmanību jāpievērš dobes blīvēšanai. Izmantojot stingākus sietus, augstumu var palielināt pat līdz 2 m (cik nu augstu var cilvēks aizsniegt).

Aptuveni 2 m garo sieta posmu saliec cilindrā, kuram vienā galā atloka balsta ”ķepiņas”, to novieto uz līdzenas un stabilas zemes, un uz atlocītajiem posmiem novieto akmeņus. Tagad var sākt augsnes pildīšanu. Lai augsne turētos konstrukcijā, gar dobes ārmalu jāber komposts ar lapām, zariņiem vai salmiem, bet centrā var bērt irdenu melnzemi. Svarīgi ir dobes augstuma pirmo trešdaļu noblīvēt, berot smiltis, granti, melnzemi un laistot ar ūdeni. Otrajā trešdaļā var bērt mazāk smiltis un melnzemi, bet augšpusē tikai vieglu augsni.

Raža

Viena no vertikālajām dobēm bija izveidota maijā. Tās sānos bija iestādīti 40 kartupeļi, bet augšpusē kressalāti. Dobes augstums ~1 metrs, pildīts ar komposta augsnes un salmu maisījumu. Kressalāti auga ļoti labi un deva bagātīgu ražu. Savukārt kartupeļu raža bija salīdzinoši vāja – tika iegūti 80 jaunie kartupeļi, tātad atražots tika dubultā. Turpretī tradicionāli audzētiem kartupeļiem šogad vidēji bija 5 jaunie kartupeļi uz vienu iestādīto. Visticamāk, augsne nebija īsti piemērota kartupeļu audzēšanai, kā arī stādi cieta no pārlieka sausuma vasaras karstajos mēnešos.

Otra vertikālā dobe tika izveidota semināra laikā, apstādot ar samtenēm, leduspuķēm un alisītēm. Vēlāk stādījumi tika papildināti ar efejām, pušķu hlorofītiem un stīgojošajām kresēm. Šī dobe ar katru nedēļu kļuva arvien skaistāka un pilnībā attaisnoja uz sevi liktās cerības. Pat tagad – oktobrī – dobe lieliski zied, lai gan nav ravēta nevienu reizi. Savukārt laistīšanu veicām tikai pirmajās nedēļās.

Trešā vertikālā dobe tika izveidota pēc semināra. Tās augšpusē zaļoja kabači, bet sānos sārtoja tomāti. Secinājām, ka lielās kabaču lapas pasargā tomātus no lietus, kā rezultātā tomātiem nepiemetās puve. Turklāt tā nebija lauka tomātu šķirne.

Secinājumi

Praktiskā daļa bija vairāk kā eksperiments, lai kopīgi mēģinātu, mācītos un gūtu pieredzi vertikālo struktūru veidošanā. Neiztikām arī bez kļūdām, tāpēc šeit uzskaitīsim idejas, kas izskanēja semināra laikā, kā arī secinājumus pēc ražas ievākšanas:

– dobes centrā zemē vajag iedzīt metāla stieni, lai dobe nešķiebjas, un pēc tam pildīt zemi;

– malas veidot no dubulta sieta (divi sietu cilindri kopā), kas sadārdzinās izmaksas par ~2 Ls. Šī metode veiksmīgi tika izmēģināta trešajā dobē. Tādējādi var palielināt dobes augstumu, ko var pildīt ar zemi, vai atstāt kā balstu vīteņaugiem (zirņiem);

– malas noklāt ar avīzi vai plēvi, kurā izveidotos caurumos stādīt stādus;

– stādīt mazus, jaunus stādiņus, lai tie spētu iedzīvoties;

– kārtīgi sablīvēt dobes apakšējo daļu, lai siets nedeformētos;

– izvēloties augus vertikālajai dobei, jāņem vērā augšanas apstākļu īpatnības – komposta augsne, kas pakļauta izžūšanas riskam, turklāt augiem jāspēj augt uz sāniem, kas diez vai derēs burkāniem. Mūsu komposts bija lielā mērā veidots no ozolu lapām, kas arī neskaitās labs variants.

Blīvēšana

Semināra laikā veidotā dobe tika vienkārši piepildīta ar komposta augsni, blīvējot no augšas ar lāpstu. Rezultātā dobe sāka svērties uz sāniem un nācās to koriģēt ar balstiem. No deformācijām var izvairīties, ja pirmo augstuma trešdaļu kārtīgi sablīvē, centrā berot smagas smiltis un melnzemi, kuru slāņus salaista ar ūdeni, ārmalā atstāj rupju komposta zemi, lai augsne nekrīt ārā. Pašā pamatnē vēlams 10-20 cm pildīt ar šķembām un granti. Otro augstuma trešdaļu var blīvēt tikai ar melnzemi un ūdeni, bet augšējā trešdaļā jāliek pēc iespējas vieglāka augsne, kas arī jāblīvē ar ūdeni.

Protams, ja dobi veido ar stingāku sietu, tad blīvēšana var arī nebūt tik nozīmīga. Mēs izmantojām parasto veikalos pieejamo sietu ar acu izmēru 75 x 100 mm.

Galvenais – ļaujieties eksperimentēšanas priekam un pamēģiniet arī kādu permakultūras ideju! Lai izdodas!

Atskatu uz semināra norisi, kā arī foto galeriju variet aplūkot: http://parmainupilseta.wordpress.lv/2010/07/02/permakulturas-idejas-ikskile/


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: