Ikšķiles Pārmaiņu iniciatīva

Aizritējusi vēl viena pavisam normāla nedēļa ekociematā. Tas gan nenozīmē, ka garlaicīga – vismaz man tā bija ļoti interesanta gan sakarā ar to, ka mana darbavieta – GEN ofiss – pārcēlās uz Spāniju, atstājot mani uz diviem mēnešiem Sieben Lindenā teju bez uzraudzības, gan sakarā ar dažadām problēmām vietējo jauniešu mikrokopienā.
Sākšu ar GEN ofisu. Tātad šī nedēļa bija tā sauktā ofisa pārcelšanās nedēļa. Sakarā ar to, ka ilggadējā GEN izpilddirektore (mans līdzšinējais boss) Ulrike izlēma pārkārtot savu privāto dzīvi un aiziet no amata, par jauno GEN vadītāju kļuva Roberts Hols no Zviedrijas, kuru noteikti pazīst daudzi Latvijas ekociematu domubiedri. Bet Roberts savukārt ir izdomājis pārcelties uz dzīvi Spānijas ekociematā Artterra, līdz ar to uz turieni dosies arī GEN-Europe ofiss. Piedāvāts tika arī man, bet es atteicos, jo nevēlos divus mēnešus pavadīt haosā, kāds tur noteikti valdīs… Turklat vēlos uzlabot savas vācu valodas prasmes. Roberts visu nedēļu pavadīja pie mums Sieben Lindenā, bet informācijas nodošanas procesu stipri apgrūtināja traucējumi ekociemata interneta tīklā – dažas dienas viss ciemats bija bez savienojuma, līdz ar to neko daudz arī es darbā nevarēju iesākt… Pat ne mācīties vācu valodu, jo programma strādā tikai ar interneta savienojumu…

Mans lielais MAC dators arī tika iepakots, atstājot manā lietošanā mazu un vecu klēpjdatoru, kuram turklāt ir Windows 7 – atkal man jāmācās strādāt ar Windows… Bet ne tikai – šonedēļ manā privātajā klēpjdatorā tika uzinstalēts Linux Mint – vēl viena jauna operētājsistēma, ko apgūt. Bet pats trakākais bija ar datu pārnesi starp šiem dažādajiem datoriem un nesaderīgajām sistēmām – lai gan cīnījos vairākas stundas, visi mani e-pasti un faili joprojām ir iestrēguši uz viena no ārējiem cietajiem diskiem. Tātad normāls darbs tuvākajā laikā nebūs iespējams…
Jauniešu kopienā šonedēļ noritēja emocionāli smagas pārrunas par diviem karstajiem problēmtematiem – smēķēšana un kārtība / tīrība virtuvē. Nācās secināt, ka visas mūsu sākotnējās norunas laika gaitā ir tikušas pārkāptas… Sākotnēji smēķēt atļauts bija tikai ap ugunskura vietu, bet pamazām jaunieši sāka smēķēt arī uz JuLes virtuves lieveņa un pie virtuves esošajā atpūtas zonā. Tā rezultātā pieauga arī smēķētaju skaits. No viena atkarīgā jaunieša sākumā līdz 4+ jauniešiem šobrīd. Tai pašā laikā šis pirmatnējais smēķētājs cenšās (pagaidām nesekmīgi) atmest smēķēšanu un atzīst, ka liela nozīme ir tam, cik ērti vai neērti ir smēķēt. Tāpēc galu galā pieņēmām lēmumu aizliegt smēķēšanu JuLes zonā, un tiem, kas vēlas smēķēt, tagad jāmēro 50 m cauri mežam uz ciemata oficiālo smēķētavu.
Nedēļas nogalē atkal biju Bādelandē – Līvu akvaparkam līdzīgā vietā, kur dienas biļete maksā zem 7 Euro… Vienu stundu veltīju malkas saskaldīšanai nākamajai nedēļai (pamazām paliek auksts – dienā no 0 līdz +5 grādiem tikai). Un šodien ar JuLes biedriem sapulcējāmies pie svētku galda ar vegāno torti – tā pat vien, un lai atzīmētu pirmo adventi.
Jaunu bilžu diemžēl nav. Un jaunajos datoros būtu problemātiski bildes dabūt iekšā. Tāpat kā problemātiski ir rakstīt latviešu valodā – katra garumzīme izdodas vidēji ar otro piegājienu, tāpēc jau iepriekš atvainojos par drukas kļūdām.