Svētdienas reportāža no 7L ekociemata: starptautiskie projekti

IMG_3908Nedēļa aizvadīta mierīgi, vien nedēļas nogale ļoti intensīva sanākusi – sestdiena atkal pavadīta Wolfsburgā, kuru pārņēmis Ziemassvētku iepirkšanās trakums, bet svētdiena – ēnojot darbu viesu uzņemšanas komandā (kur varbūt varēšu praktizēties nākamajā vasarā).

Viena no ekociemata tradīcijām ir pirms katras maltītes sanākt aplītī, kurā parasti pavārs vai kāds cits atbildīgais iepazīstina sanākušos ar ēdieniem, kas salikti uz galda. Tad nu šoreiz šis uzdevums tika uzticēts man. Biju gan nedaudz uztraucies, jo tas bija jāstāsta vācu valodā, bet izdevās labi. Pēdējās nedēļās esmu sācis vairāk praktizēt vācu valodas lietošanu arī ikdienas komunikācijā ar saviem JuLes biedriem, neskatoties uz neskaitāmajām kļūdām… iet grūti ar to valodu! Un sabiedriskās vietās izvēlos runāt angliski, lai nešokētu apkārtējos… Tā piemēram, vakar Wolfsburgas veikalā jautāju ko vienai pārdevējai, kura angliski runāja ļoti slikti. Tad viņa teica, ka protot tikai vācu un krievu valodu, jo esot no Kazahstānas, un tā nu nācās ar viņu runāt visās trijās valodās vienlaicīgi – angļu, vācu un krievu…🙂
IMG_3920Birojā šobrīd atkal iedziļinos Erasmus+ projektu rakstīšanas laberintos, lai līdz februārim uzrakstītu starptautisku apmācību projektu NextGEN jauniešiem… Projekta rakstīšana ir samērā sarežģīta, bet mani ļoti saista šī darba radošā puse – ka varu justies kā dizaineris / arhitekts, kurš saplāno pasākumus un procesus vairākus gadus uz priekšu. Projektā centīšos iekļaut arī Latviju kā partnerus, bet problēma ar Latviju kā vienmēr ir tā, ka nav nevienas centrālas spēcīgas organizācijas, kas saliedētu zaļos domubiedrus un būtu spējīga sadarboties šādos projektos… Un godīgi sakot, nereti jūtos vīlies Latvijas zaļajos domubiedros – es ļoti labi saprotu, ka visiem ir maizes darbi, ģimenes utt., bet daudzi faktori tomēr liecina, ka daudziem aktīvistiem (no tā jau mazā to skaita) – eko aktivitātes / projekti ir diezgan zemu prioritāšu sarakstā. Pasākumi lielākoties tiek organizēti zemā kvalitātē, un neviens negrib savā starpā īsti sadarboties… Jā, un šis viennozīmīgi ir viens no aspektiem, kuru es augstu vērtēju, kopš atrodos Sieben Linden – tā ir pilnīgi cita sajūta, dzīvot sabiedrībā, kurā vides jautājumi un aktīvisms tiek cienīts un ieņem augstu prioritāti katra cilvēka vērtību skalā.

Skats pāri dīķim uz kopienas centru

Skats pāri dīķim uz kopienas centru

Šonedēļ pievienojos arī vienai virtuālai eko-domubiedru sabiedrībai, kļūstot par Spānijas Integral Permaculture Academy on-line studentu. Iepazīstoties ar pasniedzēju profiliem, ar prieku konstatēju, ka viņiem arī nav svešas Vladimira Megre grāmatu idejas un filozofija… Ja viss izdosies kā plānots, tad jau pēc gada varēšu doties praksē uz šo akadēmiju.
Vēl viens pozitīvs notikums šonedēļ bija šveiciešu žurnāla Zeitpunkt eksemplāra saņemšana – žurnāls, kurā tika nopublicēta mini-intervija ar mani…
Īsi sakot, jūtos vienkārši lieliski – ne viss ir viegli, ne viss ir skaisti, bet, tā kā es beidzot ik dienu varu dzīvot saskaņā ar saviem principiem un sekot savam iekšējam aicinājumam (intuīcijai), tad tas man liek justies laimīgam!

Jaunas bildes man joprojām diemžēl nav…
Nākamnedēļ reportāža, visticamāk, izpaliks, jo viesošos pie draugiem Jēnā.

2 Atbildes to “Svētdienas reportāža no 7L ekociemata: starptautiskie projekti”

  1. 111 Says:

    Patiešām prieks par Tevi, ka vismaz tur vari realizēties! Online studentam pēcāk būs sertifikāts vai diploms? Dzirdēju labas atsauksmes par Tavu vācu valodas prasmi! Malacis!!!


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: