Ikšķiles Pārmaiņu iniciatīva

Mans pašreizējais vagoniņš

Grūti noticēt, bet vairs tikai 2 nedēļas palikušas līdz būs apritējis gads kopš esmu Septiņu Liepu ekociematā. Kā jau es to biju prognozējis, laiks aizskrēja ļoti ātri – palikušas vēl tik daudz lietas, kuras vēlos šeit uzzināt / paveikt…
Nejaušā kārtā sanācis, ka man būs viena nedēļa ilgāk šeit jāpavada. Proti, biju pieteicies uz Communication for Community kursiem, kuriem bija jānotiek šajā pašā ekociematā no 1. līdz 8. februārim. Attiecīgi arī nopirku mājupceļa aviobiļeti. Bet tikko kā saņēmu paziņojumu, ka kursi tiek atcelti sakarā ar mazo dalībnieku skaitu (pateicoties Erasmus+ programmas īpatnībām). Tātad vismaz koferus varēšu sakrāmēt bez steigas… 🙂

Kopīga gatavošana un maltītes

Pirms nedēļas kopā ar pārējiem septiņiem JuLes jauniešiem bijām “intensīvajā nedēļas nogalē”, kuru organizējām Groß Chüden kopienā / viesu namā. Bijām pieaicinājuši arī divus ekspertus no sava ekociemata, lai tie sagatavotu un novadītu mums attiecīgu programmu ar komandu veidojošām spēlēm, aktivitātēm un iespējām vairāk uzzināt vienam par otru. Trakākā aktivitāte bija kāpšana uz ķebļa, kas uzlikts uz galda, un tad krišana atmuguriski… paļaujoties uz to, ka pārējie Tevi noķers. Bez apdrošināšanas laikam to nedarītu… Gandrīz visas aktivitātes notika vācu valodā – lai gan daļēji saprast varēju, bet vēl ne pietiekoši, lai justos komfortabli.
Varu teikt, ka mūsu jauniešu mikrokopienai šī nedēļas nogale bija ļoti vērtīga – tagad esam kļuvuši saliedētāki. Viens no labākajiem uzdevumiem mums bija sekojošs. Pāros pa divi vajadzēja katram pēc kārtas atbildēt uz jautājumu: “Kas ir starp mums? Tas ir, kādi šķēršļi, problēmas utt. ir starp mums, kas traucē mums savās savstarpējās attiecībās būt tuvākiem?” Katrs drīkstēja runāt vien 3 minūtes, un, kad abi atbildējuši, tad pāris jāmaina. Tādējādi katram dalībniekam bija iespēja gan izteikt savu viedokli par citiem, gan dzirdēt viedokļus no visiem pārējiem. Es, protams, arī nekautrējos informēt savus biedrus, kuri, manā skatījumā, pārāk daudz melo, ir neuzticami, uzvedas pārāk kaitinoši, ir pārāk nekārtīgi utt…
Tikmēr ekociematā arī pamazām norit dažādas pārmaiņas – piemēram, iedvesmojoties no kopējās ekonomikas idejām, tiek veidots tāds kā sociālais fonds, kurā katrs ir aicināts investēt / ziedot savu lieko naudu, savukārt tie, kuriem ir jebkāda dzīves nepieciešamība pēc lielākas naudas nekā pašam pieejams, var pieteikties grantam.

Ciemata skvērs saulainajā janvāra dienā

Lai nu kā, ja man būtu teikšana, tad es laikam organizētu ziedojumu kampaņu interneta infrastruktūras uzlabošanai. Atkal divas dienas ekociematā bija traucēti interneta sakari, kas, protams, traucēja arī manu darbu. Mans darbs šobrīd koncentrējas uz Erasmus+ projekta rakstīšanu, kura ietvaros es plānoju saorganizēt 2-nedēļu garus kursus par video uzņemšanu un darbu ar sociālajiem medijiem. Diemžēl Sieben Linden nederēs kā potenciālā kursu norises vieta – galvenokārt interneta dēļ.
Gaisa temperatūra daždien sasniedza pat +15 grādus, bet laiciņš bija izteikti vētrains. Tagad atkal paliek nedaudz vēsāks, bet joprojām saulains – par cepuri un cimdiem esmu jau sen aizmirsis.
Tad vēl nesen saņēmu rezultātus par Zalcvēdelā noskrietajiem 10 km. No kādiem 35 cilvēkiem biju Nr. 15 – nav nemaz tik slikti priekš pirmā skrējiena! Attiecībā par sportiskajām aktivitātēm, atkal atsākušies kikboksa kursi 1x nedēļā, bet es tos drīzāk sauktu par airobiku ar boksa elementiem – iespējams, tas tāpēc, ka 15 no 20 dalībniekiem ir meitenes… 🙂

This slideshow requires JavaScript.