Ikšķiles Pārmaiņu iniciatīva

Māja, kur atradās GEN-Europe birojs (mana darba vieta)

Šodien aprit precīzi gads, kopš ierados Sieben Linden ekociematā. Tā bija visai saulaina svētdiena, kad pēc vairāk nekā diennakti ilgās ceļošanas ar autobusiem un vilcieniem nonācu ciematā, tieši laikā uz svētdienas kafejnīcu, kas tiek rīkota katra mēneša pirmajā nedēļas nogalē. Viena no svētdienas kafejnīcas tradīcijām ir bezmaksas ekskursijas pa ekociematu visiem sabraukušajiem interesentiem, kuru vienmēr arī ir pietiekoši daudz. Interesantā kārtā pirmo reizi oficiālā ekskursijā pa ciematu devos tieši šodien – pēc gada…

Kopienas centrs

Gads man sākās ar Erasmus+ projekta rakstīšanu un gads noslēdzas tieši tāpat… Deadline ir trešdien, tāpēc pie datora tagad jāsēž savas 9 stundas dienā, ieskaitot brīvdienas… Jāiztur un jācer, ka ieguldītais darbs vainagosies ar panākumiem (to gan uzzināsim tikai maijā). Bet ja nē, tad vismaz iegūta laba pieredze darbam internacionālā komandā (kuras dalībnieki viens otru pazīst tikai no e-pastiem un Skype sarunām) un apgūta ES projektu terminoloģija angļu valodā…

Gada laikā, protams, esmu kopumā uzlabojis savas angļu valodas prasmes, kā arī apguvis vācu sarunvalodas pamatus. Savā angļu valodā esmu integrējis arī krietnu daudzumu vācu vārdu (Genau, Bauwagen, Gemeinschaftsraum u.c.), tāpēc tagad jābūt uzmanīgam, lietojot angļu valodu ārpus Vācijas… Patiesībā dažkārt konstatēju, ka arī domāju 3 valodās vienlaicīgi, izvēloties to, ar kuru konkrētajā gadījumā domu var vieglāk un īsāk noformulēt…

Kopienas centra skvērs

Vēl gada laikā esmu lielā mērā atradinājies no lielpilsētu kņadām un cilvēku burzmām. Esmu atradinājies no veikaliem, bet pieradis pie Vācijas cenām… Pagājušajā nedēļā mani patīkami pārsteidza ģimenes ārsta rēķins par manu pēdējo vizīti – šoreiz tikai 150 Euro (asins analīzi ieskaitot)! Iepriekš tas ir bijis pat 300 Euro… Izrādās, ka pat telefona zvans ārstam šeit maksā 10 Euro… Lai nu kā, par rēķinu visvairāk priecāsies mani apdrošinātāji.

Nobeigumā vien man jāsecina – Eiropas brīvprātīgais darbs ir fantastiska iespēja, kura noderētu teju ikvienam jaunietim! Manuprāt, daudzos gadījumos tas būs vērtīgāk kā studijas universitātē vai mazatalgota darba strādāšana Latvijā… Lai gan esmu savulaik darījis abus iepriekšminētos, priecājos, ka brīvprātīgā darba iespēju arī paguvu izmantot!

Rakstījis esmu daudz, un rakstīt varētu vēl ilgi un dikti… Bet šoreiz vēlos dzirdēt no Tevis – ja esi sekojis manām gaitām un šad tad lasījis manus ierakstus, tad pāstāsti, kā Tev patika, ko jaunu uzzināji un varbūt arī – ko tā arī nekad neuzzināji?

Ar šo rakstu tad arī beidzu savu gadu ilgo apņemšanos rakstīt. Nākamajā svētdienā, iespējams, vēl nopublicēšu savu labāko fotoattēlu izlasi, bet tas arī viss.