Svētdienas reportāža no 7L ekociemata: Happy End!

Māja, kur atrodas GEN birojs (mana darba vieta)

Māja, kur atradās GEN-Europe birojs (mana darba vieta)

Šodien aprit precīzi gads, kopš ierados Sieben Linden ekociematā. Tā bija visai saulaina svētdiena, kad pēc vairāk nekā diennakti ilgās ceļošanas ar autobusiem un vilcieniem nonācu ciematā, tieši laikā uz svētdienas kafejnīcu, kas tiek rīkota katra mēneša pirmajā nedēļas nogalē. Viena no svētdienas kafejnīcas tradīcijām ir bezmaksas ekskursijas pa ekociematu visiem sabraukušajiem interesentiem, kuru vienmēr arī ir pietiekoši daudz. Interesantā kārtā pirmo reizi oficiālā ekskursijā pa ciematu devos tieši šodien – pēc gada… Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Svētdienas reportāža no 7L ekociemata: pošos braucienam uz Šveici

Karstais peldbaseins kaimiņciemā

Karstais peldbaseins kaimiņciemā

Svētdienas reportāža šoreiz pārtapusi par pirmdienas reportāžu… Iemesls tāds, ka pamazām pošos lielam braucienam uz Šveici, kuram biļetes iegādāties biju ieplānojis svētdienas vakarā pirms bloga rakstīšanas. Tā nu sanāca, ka lēto biļešu meklēšana negaidīti aizņēma 3 stundas (un tā arī beigu begās nevienu biļeti nedabūju), pēc kurām nebija spēka vairs neko uzrakstīt… Biļešu sakarā jāpiemin kādu pozitīvu pārsteigumu no bēdīgi slavenā Deutsche Bahn – pirms dažām dienām šie man atsūtīja akcijas kuponu bezmaksas braucienam divām personām. Tas man tagad lieliski noderēs, lai veiktu ceļu cauri visai Vācijai.  Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Svētdienas reportāža no 7L ekociemata: jaunā JuLe un SüdfeldFest

Jaunais JuLes kolektīvs

Jaunais JuLes kolektīvs

Beidzot iestājies ilgāks pamiera periods bez braucieniem un konferencēm – vismaz līdz mēneša beigām palikšu ekociematā. Tātad varēšu atkal pievērsties vācu valodas apguvei un dažādiem saviem blakus projektiem (papildus GEN-Europe projektiem).

Šonedēļ kārtīgāk iepazinu savu jauno JuLes kopienas kolektīvu, kurš ir tik ļoti atšķirīgs no vecā, mierpilnā, harmoniskā JuLes kolektīva… Citādi raksturi un citādi vecumi – šoreiz JuLei pievienojušies jaunieši ļoti plašā vecumu amplitūdā – 16, 19, 23, 26 gadu vecumā… Komunicēt ar viņiem viegli – visi tekoši runā angļu valodā, jo daudz ceļojuši, daži bijuši ASV un Lielbritānijā uz kādu laiku. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Svētdienas reportāža no 7L ekociemata: Wechselfest (pārmaiņu svētki)

JuLes atvadu vakarā sanākusī kopiena

JuLes atvadu vakarā sanākusī kopiena

JuLes jauniešu mikrokopiena ekociematā mainās katru gadu – katru gadu tajā dzīvo citi brīvprātīgie, un šī brīvprātīgo maiņa notiek augusta beigās / septembra sākumā. Tāda kārtība izriet no Vācijas FOJ (brīvais ekoloģiskais gads) brīvprātīgo programmas noteikumiem. Tādēļ šī nedēļas nogale atkal aizgāja atvadīšanās atmosfērā, jo seši mani tuvākie kaimiņi un draugi devās prom no ciemata, savukārt viņu vietā ieradās jauni un, protams, pavisam svešādi jaunieši…

Par godu pārmaiņām kopienā tika svinēti tā saucamie pārmaiņu svētki jeb Wechselfest. Svētkos galvenā loma un uzmanība, protams, tika veltīta prom ejošajiem brīvprātīgajiem, kuri ciematā nodzīvojuši veselu gadu, izveidojuši draudzīgas attiecības ar daudziem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kā arī ieguldījuši savu darbu un laiku ciemata attīstībā. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Svētdienas reportāža no 7L ekociemata: klusā un sportiskā nedēļa

Vecais vagoniņš

Vecais vagoniņš

Ekociematā šī bija klusā nedēļa – pēc vasaras nometnes beigām un 300+ viesu aizbraukšanas ciema ielas šķiet tukšas kā izmirušas… Tukšuma sajūtu vairo arī tas, ka vairums ciematnieku (pēc nometnes) ir pārguruši un no savām mājām laukā nerādās… Teju visi iknedēļas pasākumi arī atcelti. Turklāt virtuve (kopienas profesionālie pavāri) aizgājusi brīvdienās, tāpēc kopgalda maltītes arī šonedēļ nav un kopienas centrā neviens vairs netusē
Tā nu mēs visas maltītes šonedēļ bijām spiesti gatavot savā mazajā JuLes virtuvē. Es, protams, regulāri gatavoju ceptas olas, olu kulteņus un siera pankūkas līdz siera krājumi ciemā izbeidzās… Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Svētdienas reportāža no 7L ekociemata: Summer Camp (vasaras nometne)

Nometnes atklāšana amfiteātrī

Nometnes atklāšana amfiteātrī

Aizvadīta gara un ļoti intensīva nedēļa, kuras centrālais notikums bija Sieben Linden Summer Camp (vasaras nometne). Katrā brīvajā zālienā bija uzslieta kāda telts, lai 300+ viesiem rastu naktsmājas… Kādas 8 teltis slējās arī mūsu JuLes mikrokopienas dārzā, un bija jāsamierinās ar dušas un tualetes koplietošanu ar viesiem… Bezgala daudz ļaužu un burzmas, kā arī spilgti iespaidi, ar kuriem dalos plašajā fotogalerijā (ar bildēm gan man jāsāk apieties uzmanīgi, jo drīz tiks sasniegti bezmaksas 2Gb ietilpības griesti)…

Man kā Sieben Linden iedzīvotājam bija iespēja bez maksas piedalīties daudzajās nometnes darbnīcās un pasākumos. Diemžēl salsas darbnīca tika negaidīti atcelta, tāpēc gāju uz tuvāko līdzinieku – Biodanza (bio-deja) darbnīcu 5 dienu garumā… Kā jau biju paredzējis, tad nekāda deju tehnika tur netika mācīta – viss bija par to, kā izpaust savu prāta-sirds-intuīcijas stāvokli caur kustībām – tātad tīra improvizācija. Negaidīti bija tas, ka daudzi uzdevumi bija uz robežas ar manu komforta zonu – iespējams, nedaudz par daudz apskāvienu un glāstu… Bet jebkurā gadījumā – ļoti interesanti un vērtīgi. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Svētdienas reportāža no 7L ekociemata: Pirmais suns ekociematā

Strohpolis - lielākā salmu ēka Eiropā

Strohpolis – lielākā salmu ēka Eiropā

Esmu atgriezies no saulgriežu brīvdienām Latvijā! Gluži vai negribot jāatzīst, ka pieci mēneši ir bijis pietiekoši ilgs laiks, lai labi pierastu pie vairākiem Sieben Linden ikdienas aspektiem, kuru iztrūkums Latvijā sagādāja nelielu kultūras šoku. Galvenokārt jau komunikācijas kultūras ziņā – bija diezgan spēcīgi jūtams, cik ļoti skrienoši, saspringti, nervozi un dažkārt arī nelaipni ir cilvēki apkārt. Novēroju (arī uz sevi), ka pilsētas apstākļos gribot negribot ļoti daudz uzmanības un laika sanāk veltīt patēriņa kultam – pirkšanai vai domām par kaut kā pirkšanu.
Ekociematā dzīve rit pietiekoši intensīvi, kā jau esmu to minējis iepriekšējos rakstos, bet kaut kā tas tomēr ir daudz līdzsvarotāk nekā pilsētā. Un atmosfēra kopumā ir daudz mierīgāka, harmoniskāka. Daļēji to, protams, var skaidrot tīri ar ciemata fizisko vidi, kur nemana, piemēram, automašīnas, bet galvenais trokšņu avots ir skaļi dziedošie putni. Sekundārs novērojums ir tas, ka laikam esmu kļuvis kaut kādā mērā jūtīgāks, jo agrāk šie faktori man neliktos būtiski, bet tagad es tiešām spēju sajust un novērtēt šādas nianses. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Svētdienas reportāža no 7L ekociemata: māju iesvētības un kokosriekstu matracis

Pļaviņa pie Libellas

Pļaviņa pie Libellas

Lai gan šobrīd karstums jau mitējies (vairākas dienas bija pat apmākušās un lietainas), tomēr nedēļas sākumā spoži spīdēja saulīte un ekociemats sanāca uz svētkiem – tika iesvētīta jaunuzbūvētā ēka ”Nachtigall”, kā arī pirms 3 gadiem uzbūvētā kaimiņu ēka “Libella”, kuru kaut kādu iemeslu dēļ iedzīvotāji bija piemirsuši iesvētīt agrāk. Libellu bija redzējis jau 2011. gadā, kad biju Sieben Linden uz permakultūras dizaineru kursiem. Māja esot tik energoefektīva, ka gandrīz sasniedz pasīvās mājas standartu. Šoreiz pirmo reizi man bija iespēja arī ielūkoties iekšā un iepazīties ar īpatnējās mājas interjeru un plānojumu.
Abu māju iedzīvotāji pļaviņā starp ēkām bija sarīkojuši galdus, muzikantus un ekskursijas pa mājām. Cienastus (pārsvarā kūkas) bija jānes katram viesim pašam. Tā nu es cienastam nesu Dobeles dzirnavnieka debesmannas katlu. Vēlāk man stāstīja, ka lielāko daļu debesmannas vietējie bērni apēduši nākamās dienas brokastīs kopā ar musli. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Svētdienas reportāža no 7L ekociemata: saulainā nedēļa un baltā seja

Svētdienas atpūta pie karjera

Svētdienas atpūta pie karjera

Šonedēļ karstums beidzot sasniedza arī Sieben Linden ekociematu (pēc kādām 3 lietainām un mākoņainām nedēļām), bet tik traki karsts kā Latvijā šeit nebija – tikai divās dienās temperatūra uzkāpa virs +25 grādiem.
Tas nozīmē, ka ciemata centrālais dīķis bija pamatīgi noslogots ar peldētājiem, bet blakus esošā pļava – ar sauļotājiem. Pļavā pasauļojos arī es un biju pārsteigts par ērču daudzumu – katru reizi vismaz vienu ērci noķēru… Lai sargātos no apdegumiem, iegādājos vietējā veikalā lētāko pretapdegumu krēmu (ap 7 Euro), jo dārgais krēms maksāja ap 16 Euro. Labi vismaz, ka 100% organisks un ādai drošs. Funkciju – aizsardzību pret sauli – šis krēms pilda perfekti, un ļoti burtiski, āda paliek balta, un krēmu nodabūt nost var tikai ar lielām grūtībām… Tā nu staigāju pa ciematu ar baltu pieri un degunu… (kādu dienu centīšos šo amizanto skatu nofotografēt)

Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Svētdienas reportāža no 7L ekociemata: dzimšanas diena un dzimumu jautājums

Slavenā ''Salzwedelas koka kūka'' (tree cake)

Slavenā ”Salzwedelas koka kūka” (tree cake)

Šī nedēļa iesākās labi – ar manu 28. dzimšanas dienu! Tā nu sagadījies, ka arī savu 25. dzimšanas dienu svinēju Sieben Linden’ā, kad biju šeit uz Permakultūras dizaineru kursiem.

Saņēmu apsveikumus no daudziem kolēģiem un draugiem. Dāvanu paciņas sūtīja draugi no Jēnas un Latvijas… Nekādu svētku mielastu gan es neuzdrošinājos rīkot trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, izejvielu trūkums, lai pagatavotu biezpiena torti (cepumi, biezpiens, želatīns) vai manis iecienītos Līgas salātus (majonēze). Otrkārt, manu draugu specifiskie ēšanas paradumi (vegāni, veģetārieši, svaigēdāji, bio-produktu ēdāji). Treškārt, laika trūkums kā vienmēr. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »