Svētdienas reportāža no 7L ekociemata: māju iesvētības un kokosriekstu matracis

Pļaviņa pie Libellas

Pļaviņa pie Libellas

Lai gan šobrīd karstums jau mitējies (vairākas dienas bija pat apmākušās un lietainas), tomēr nedēļas sākumā spoži spīdēja saulīte un ekociemats sanāca uz svētkiem – tika iesvētīta jaunuzbūvētā ēka ”Nachtigall”, kā arī pirms 3 gadiem uzbūvētā kaimiņu ēka “Libella”, kuru kaut kādu iemeslu dēļ iedzīvotāji bija piemirsuši iesvētīt agrāk. Libellu bija redzējis jau 2011. gadā, kad biju Sieben Linden uz permakultūras dizaineru kursiem. Māja esot tik energoefektīva, ka gandrīz sasniedz pasīvās mājas standartu. Šoreiz pirmo reizi man bija iespēja arī ielūkoties iekšā un iepazīties ar īpatnējās mājas interjeru un plānojumu.
Abu māju iedzīvotāji pļaviņā starp ēkām bija sarīkojuši galdus, muzikantus un ekskursijas pa mājām. Cienastus (pārsvarā kūkas) bija jānes katram viesim pašam. Tā nu es cienastam nesu Dobeles dzirnavnieka debesmannas katlu. Vēlāk man stāstīja, ka lielāko daļu debesmannas vietējie bērni apēduši nākamās dienas brokastīs kopā ar musli. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Advertisements

Svētdienas reportāža no 7L ekociemata: saulainā nedēļa un baltā seja

Svētdienas atpūta pie karjera

Svētdienas atpūta pie karjera

Šonedēļ karstums beidzot sasniedza arī Sieben Linden ekociematu (pēc kādām 3 lietainām un mākoņainām nedēļām), bet tik traki karsts kā Latvijā šeit nebija – tikai divās dienās temperatūra uzkāpa virs +25 grādiem.
Tas nozīmē, ka ciemata centrālais dīķis bija pamatīgi noslogots ar peldētājiem, bet blakus esošā pļava – ar sauļotājiem. Pļavā pasauļojos arī es un biju pārsteigts par ērču daudzumu – katru reizi vismaz vienu ērci noķēru… Lai sargātos no apdegumiem, iegādājos vietējā veikalā lētāko pretapdegumu krēmu (ap 7 Euro), jo dārgais krēms maksāja ap 16 Euro. Labi vismaz, ka 100% organisks un ādai drošs. Funkciju – aizsardzību pret sauli – šis krēms pilda perfekti, un ļoti burtiski, āda paliek balta, un krēmu nodabūt nost var tikai ar lielām grūtībām… Tā nu staigāju pa ciematu ar baltu pieri un degunu… (kādu dienu centīšos šo amizanto skatu nofotografēt)

Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Svētdienas reportāža no 7L ekociemata: dzimšanas diena un dzimumu jautājums

Slavenā ''Salzwedelas koka kūka'' (tree cake)

Slavenā ”Salzwedelas koka kūka” (tree cake)

Šī nedēļa iesākās labi – ar manu 28. dzimšanas dienu! Tā nu sagadījies, ka arī savu 25. dzimšanas dienu svinēju Sieben Linden’ā, kad biju šeit uz Permakultūras dizaineru kursiem.

Saņēmu apsveikumus no daudziem kolēģiem un draugiem. Dāvanu paciņas sūtīja draugi no Jēnas un Latvijas… Nekādu svētku mielastu gan es neuzdrošinājos rīkot trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, izejvielu trūkums, lai pagatavotu biezpiena torti (cepumi, biezpiens, želatīns) vai manis iecienītos Līgas salātus (majonēze). Otrkārt, manu draugu specifiskie ēšanas paradumi (vegāni, veģetārieši, svaigēdāji, bio-produktu ēdāji). Treškārt, laika trūkums kā vienmēr. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Svētdienas reportāža no 7L ekociemata: JuLe Intensive, Berlīne un EDE kursi

IMG_1306Pagājušo nedēļas nogali pavadīju JuLe Intensive nometnē kopā ar septiņiem citiem Sieben Linden jauniešiem. Nometne ilga vien divarpus dienas, bet izdevās gan labāk iepazīt citam citu, gan labāk iepazīt sevi, gan arī labi atpūsties, izstaigāties un pasauļoties. Iespējams, lielā karstuma dēļ intensīvā nedēļas nogale vairāk izpaudās kā pasīvā nedēļas nogale, jo vismaz pusi laika pavadījām gulšnājot saulītē vai arī paēnā, kad palika par karstu…

JuLe Intensive nometni rīkojām Gros Chuden ciematā netālu no Salzwedel pilsētas. Tas ir 25 km attālumā no ekociemata – vietā, kur reiz aizsākās Sieben Linden projekts. Viesu nams, veikals un visas saimniecības telpas ierīkotas divās lielās kūtīs. No jauna būvēta tikai modernā dzīvojamā ēka. Arī šodien tur dzīvo ap 20 cilvēku liela alternatīvā kopiena, kas papildus apsaimnieko arī plašu viesu māju ar semināru telpām, zirgu saimniecību un vietējo veikalu. Šķiet gan, ka veikalam nekāda lielā pieskatīšana nav vajadzīga, jo pārdevēja tur nesēž. Uz veikala palodzes ir neliela grāmatiņa, kurā katrs apmeklētājs godprātīgi ieraksta savu vārdu, uzvārdu un nopirkto lietu sarakstu, par kuru norēķinās kaut kad vēlāk… Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Svētdienas reportāža no 7L ekociemata: aizņemtība, stress un vācu kultūras īpatnības

6 stundas griežam salātus un mazgājam traukus...

6 stundas griežam salātus un mazgājam traukus…

Viens no mērķiem, kamdēļ izlēmu veselu gadu pavadīt ekociematā, bija pēc iespējas iejusties ekociemata iedzīvotāja ādā. Tas nozīmē, ne tikai izbaudīt visu skaisto un labo, bet arī saprast – kas ir tie negatīvie aspekti dzīvesveidam šādā projektā. Man kā lielam ekociematu fanam, tikai tagad – teju pēc 3 mēnešiem – sāk konkretizēties šie mīnusi. Pēdējo nedēļu laikā sanācis piedalīties arī vairākās grupas sanāksmēs gan darbavietā, gan jauniešu kopienā. Tā kā šajās sanāksmēs cilvēki brīvi dalās ar saviem pārdzīvojumiem un sajūtām, tad varu pateikt arī, kas ir tie aspekti, kas pie sirds neiet ciemata ilgdzīvotājiem… 

Dzīves dārdzība – šis ir vairāk mans personīgais viedoklis, ka ekociematam pēc būtības vajadzētu būt lētākam par tradicionālo dzīvi pilsētā, bet reālā situācija ir tāda, ka, salīdzinot ar apkārtnes ciemiem, dzīve 7L ir dārgāka un līdzinās Vācijas lielpilsētu dzīves dārdzībai. Iemesli ir dažādi. Viens ir tas, ka ciemats cenšas saimniekot atbildīgi (nepaverdzinot cilvēkus un nesubsidējot neilgtspējīgu saimniekošanu), tāpēc rezultātā cenas ir lielākas vietējā veikalā, pārtika ciematam tiek iepirkta par lielākām summām, ražošanas izmaksas ir lielākas. Sieben Linden autoparka pakalpojumi arī izmaksā dārgi, tāpēc cilvēki cenšās lieki nebraukāt uz tuvējām pilsētām. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Svētdienas reportāža no 7L ekociemata: Brēmenes iespaidi

Brēmenes muzikanti

Brēmenes muzikanti

Šoreiz vēlos uzrakstīt vairāk par Brēmenes seminārā gūto pieredzi. Divu mēnešu laikā man tas ir bijis principā vienīgais īstais izbrauciens uz pilsētu (un veikaliem)… Citādas vides un cilvēku īslaicīga izbaudīšana viennozīmīgi man devusi iespēju labāk izprast Sieben Linden kulturālās īpatnības Vācijas kontekstā.
Ekociematā godam nosvinēju pavasara saulgriežus, izpildot gan savādos rituālus, gan kārtīgi pastrādājot dārzā, un devos uz Brēmeni, kur biju uz EVS semināru. Brēmene atstāja diezgan zaļas pilsētas iespaidu – biju pārsteigts par milzīgo divriteņu daudzumu un visur iekārtotajām riteņbraucēju joslām un stāvvietām. Papildus tam, pilsētas centrā izteikti dominē tramvaji – pēc izmēriem un izskata tie nav tik iespaidīgi kā Rīgas tramvaji, bet vismaz to ir daudz un visur! Un tie traucas pat pa gājēju pilnām ielām (dažbrīd bija bailīgi skatīties)… 🙂 Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Svētdienas reportāža no 7L ekociemata: saruna ar Kristofu

Kristofs

Kristofs

Turpinām iepazīties ar Sieben Linden iedzīvotājiem…Saulainā un siltā pusdienlaika pārtraukumā izprašņāju vienu no ietekmīgākajiem un pieredzējušākajiem ciemata iedzīvotājiem – Kristofu (45). Lai gan Sieben Linden fiziski sāka veidoties 1997. gadā, Kristofs projektam pievienojās 2002. gadā – pēc savu maģistra studiju pabeigšanas kultūras zinātnē ar ekoloģijas un vides izglītības specialitāti. Tādējādi Kristofs ir viens no pieredzējušākajiem ciemata iedzīvotājiem, jo lielākā daļa pašreizējo iedzīvotāju projektam pievienojušies pēc viņa.
Par ciematu Kristofs uzzinājis no raksta kādā žurnālā. Tā kā tobrīd gatavojies rakstīt maģistra darbu, tad apvienojis to ar pētniecības darbu par ekociematiem, kura laikā apbraukājis 6 šādus projektus. Cita starpā, viena no šīm kopienām bijis arī cits Vācijā slavens ekociemats – Lebensgarten -, bet tur viņam nepaticis, ka pārāk daudz īpašumu ir privātās rokās (pretstatā Sieben Linden kooperatīvajām īpašumtiesībām). Kristofs gribējis dzīvot kopienā, kur kooperatīviem pieder gan zeme, gan ēkas. Pārējie 4 ekociemati bijuši par maziem, tāpēc izvēle krita par labu Sieben Linden. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »