Svētdienas reportāža no 7L ekociemata: JuLe Intensive, Berlīne un EDE kursi

IMG_1306Pagājušo nedēļas nogali pavadīju JuLe Intensive nometnē kopā ar septiņiem citiem Sieben Linden jauniešiem. Nometne ilga vien divarpus dienas, bet izdevās gan labāk iepazīt citam citu, gan labāk iepazīt sevi, gan arī labi atpūsties, izstaigāties un pasauļoties. Iespējams, lielā karstuma dēļ intensīvā nedēļas nogale vairāk izpaudās kā pasīvā nedēļas nogale, jo vismaz pusi laika pavadījām gulšnājot saulītē vai arī paēnā, kad palika par karstu…

JuLe Intensive nometni rīkojām Gros Chuden ciematā netālu no Salzwedel pilsētas. Tas ir 25 km attālumā no ekociemata – vietā, kur reiz aizsākās Sieben Linden projekts. Viesu nams, veikals un visas saimniecības telpas ierīkotas divās lielās kūtīs. No jauna būvēta tikai modernā dzīvojamā ēka. Arī šodien tur dzīvo ap 20 cilvēku liela alternatīvā kopiena, kas papildus apsaimnieko arī plašu viesu māju ar semināru telpām, zirgu saimniecību un vietējo veikalu. Šķiet gan, ka veikalam nekāda lielā pieskatīšana nav vajadzīga, jo pārdevēja tur nesēž. Uz veikala palodzes ir neliela grāmatiņa, kurā katrs apmeklētājs godprātīgi ieraksta savu vārdu, uzvārdu un nopirkto lietu sarakstu, par kuru norēķinās kaut kad vēlāk… Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Svētdienas reportāža no 7L ekociemata: Lieldienas Jēnā un pēcsvētku nedēļa

Manas Lieldienu šoko-olas

Manas Lieldienu šoko-olas

Šī – pēcsvētku nedēļa – pagājusi vienā skriešanā… Papildus ofisa pienākumiem bija jāatrod laiks arī apmēram 8 stundām virtuves dienesta, vācu valodas nodarbībām, sporta aktivitātēm un sociālajām aktivitātēm (JuLes forums u.c.). Protams, arī šī paša bloga papildināšanai, ko šoreiz daru ceturtdienas vakarā (blogs manu rakstu gan automātiski publicēs kā solīts – svētdienas vakarā 😉 ). Uz nedēļas nogali neko šoreiz atlik nevarēju, jo jau piektdienas vakarā es un visi JuLes jaunieši dosimies uz 25 km attālu viesu namu, kur pavadīsim nedēļas nogali ar nosaukumu “JuLe Intensive” – centīsimies labāk iepazīt viens otru caur spēlēm, sarunām, muzicēšanu, kopīgu ēst gatavošanu un citām aktivitātēm… Bet par to plašāk gan jau ka pastāstīšu nākamreiz…

Pie brīvprātīgajām sociālajām aktivitātēm laikam jāpieskaita arī JuLes seminārs, kas norisināsies maija beigās / jūnija sākumā. Semināra sakarā viens otrs vakars aizrit sanāksmēs un plānošanās – kā nekā jāsagatavo 6 dienu aktivitāšu programma 16 jauniešiem, kas piedalīsies kā dalībnieki. Semināra virstēma – veselīgs dzīvesveids. Bet prieks, ka mani PR pasākumi ir devuši rezultātus – viens no dalībniekiem būs no Latvijas! 🙂 (Tāpēc sīkāku saturu neatklāšu – ja nu šis dalībnieks izlasa, tad pārsteigums ies secen…) Jāatzīst gan, ka lielāko darbu semināra gatavošanā iegulda pārējie JuLe jaunieši. Tā kā mans ikdienas ofisa darbs ir organizēt NextGEN semināru jūlijā, tad ar to man pilnīgi pietiek un brīvajā laikā organizēt vēl vienu līdzīgu semināru īsti nevēlos / nespēju… Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Svētdienas reportāža no 7L ekociemata: aizņemtība, stress un vācu kultūras īpatnības

6 stundas griežam salātus un mazgājam traukus...

6 stundas griežam salātus un mazgājam traukus…

Viens no mērķiem, kamdēļ izlēmu veselu gadu pavadīt ekociematā, bija pēc iespējas iejusties ekociemata iedzīvotāja ādā. Tas nozīmē, ne tikai izbaudīt visu skaisto un labo, bet arī saprast – kas ir tie negatīvie aspekti dzīvesveidam šādā projektā. Man kā lielam ekociematu fanam, tikai tagad – teju pēc 3 mēnešiem – sāk konkretizēties šie mīnusi. Pēdējo nedēļu laikā sanācis piedalīties arī vairākās grupas sanāksmēs gan darbavietā, gan jauniešu kopienā. Tā kā šajās sanāksmēs cilvēki brīvi dalās ar saviem pārdzīvojumiem un sajūtām, tad varu pateikt arī, kas ir tie aspekti, kas pie sirds neiet ciemata ilgdzīvotājiem… 

Dzīves dārdzība – šis ir vairāk mans personīgais viedoklis, ka ekociematam pēc būtības vajadzētu būt lētākam par tradicionālo dzīvi pilsētā, bet reālā situācija ir tāda, ka, salīdzinot ar apkārtnes ciemiem, dzīve 7L ir dārgāka un līdzinās Vācijas lielpilsētu dzīves dārdzībai. Iemesli ir dažādi. Viens ir tas, ka ciemats cenšas saimniekot atbildīgi (nepaverdzinot cilvēkus un nesubsidējot neilgtspējīgu saimniekošanu), tāpēc rezultātā cenas ir lielākas vietējā veikalā, pārtika ciematam tiek iepirkta par lielākām summām, ražošanas izmaksas ir lielākas. Sieben Linden autoparka pakalpojumi arī izmaksā dārgi, tāpēc cilvēki cenšās lieki nebraukāt uz tuvējām pilsētām. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Svētdienas reportāža no 7L ekociemata: Gobas deja

Jau pirmajā nedēļā pēc ierašanās Sieben Linden ekociematā uzzināju par kādu neparastu tradīciju. Kad vietējie iedzīvotāji mani uzaicināja tajā piedalīties, biju ne tikai saviļņots, bet arī pārsteigts – kāpēc nekad agrāk neko par to nebiju dzirdējis?… Runa ir par tā saucamo Gobas deju, ko vietējie sauc par Ulmentanz, bet citās valstīs tā zināma kā Elm Dance. Neparastais fakts ir tas, ka dejas mūzikas autore ir Ieva Akurātere, un dziesma ir latviešu valodā... Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Svētdienas reportāža no 7L ekociemata: Brēmenes iespaidi

Brēmenes muzikanti

Brēmenes muzikanti

Šoreiz vēlos uzrakstīt vairāk par Brēmenes seminārā gūto pieredzi. Divu mēnešu laikā man tas ir bijis principā vienīgais īstais izbrauciens uz pilsētu (un veikaliem)… Citādas vides un cilvēku īslaicīga izbaudīšana viennozīmīgi man devusi iespēju labāk izprast Sieben Linden kulturālās īpatnības Vācijas kontekstā.
Ekociematā godam nosvinēju pavasara saulgriežus, izpildot gan savādos rituālus, gan kārtīgi pastrādājot dārzā, un devos uz Brēmeni, kur biju uz EVS semināru. Brēmene atstāja diezgan zaļas pilsētas iespaidu – biju pārsteigts par milzīgo divriteņu daudzumu un visur iekārtotajām riteņbraucēju joslām un stāvvietām. Papildus tam, pilsētas centrā izteikti dominē tramvaji – pēc izmēriem un izskata tie nav tik iespaidīgi kā Rīgas tramvaji, bet vismaz to ir daudz un visur! Un tie traucas pat pa gājēju pilnām ielām (dažbrīd bija bailīgi skatīties)… 🙂 Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Svētdienas reportāža no 7L ekociemata: brauciens cauri ciematam

Tā kā šodien atgriežos Sieben Lindenā pēc deviņām Brēmenē pavadītām dienām, neko īpaši jaunu par ekociematu šoreiz nevaru pavēstīt. Bet – esmu laicīgi sagatavojis nelielu video: mans brauciens ar velosipēdu cauri ciematam. Pareizāk sakot, tas ir brauciens no kopienas centra līdz Villa Communia ēkai, kur atrodas mans birojs… Vienlaicīgi tas principā ir arī brauciens no viena ciemata gala līdz otram galam…

Svētdienas reportāža no 7L ekociemata: saruna ar Kristofu

Kristofs

Kristofs

Turpinām iepazīties ar Sieben Linden iedzīvotājiem…Saulainā un siltā pusdienlaika pārtraukumā izprašņāju vienu no ietekmīgākajiem un pieredzējušākajiem ciemata iedzīvotājiem – Kristofu (45). Lai gan Sieben Linden fiziski sāka veidoties 1997. gadā, Kristofs projektam pievienojās 2002. gadā – pēc savu maģistra studiju pabeigšanas kultūras zinātnē ar ekoloģijas un vides izglītības specialitāti. Tādējādi Kristofs ir viens no pieredzējušākajiem ciemata iedzīvotājiem, jo lielākā daļa pašreizējo iedzīvotāju projektam pievienojušies pēc viņa.
Par ciematu Kristofs uzzinājis no raksta kādā žurnālā. Tā kā tobrīd gatavojies rakstīt maģistra darbu, tad apvienojis to ar pētniecības darbu par ekociematiem, kura laikā apbraukājis 6 šādus projektus. Cita starpā, viena no šīm kopienām bijis arī cits Vācijā slavens ekociemats – Lebensgarten -, bet tur viņam nepaticis, ka pārāk daudz īpašumu ir privātās rokās (pretstatā Sieben Linden kooperatīvajām īpašumtiesībām). Kristofs gribējis dzīvot kopienā, kur kooperatīviem pieder gan zeme, gan ēkas. Pārējie 4 ekociemati bijuši par maziem, tāpēc izvēle krita par labu Sieben Linden. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Svētdienas reportāža no 7L ekociemata: JuLe’s jauniešu mikrokopiena

Ļubas spontānā ģitārspēle uz JuLe's virtuves namiņa trepēm

Ļubas spontānā ģitārspēle uz JuLe’s virtuves namiņa trepēm

Ar vispārīgiem faktiem par Sieben Linden ciematu esam jau iepazinušies. Tagad man arvien vairāk sāk interesēt Sieben Linden iedzīvotāju personīgie stāsti – kāda katram ir bijusi motivācija pārcelties šeit uz dzīvošanu, kāda ir bijusi pārcelšanās, kādi ir nākotnes plāni… Pagājis jau pusotrs mēnesis kopš esmu šeit, un daudzi šeit esošie cilvēki jau kļuvuši par labiem paziņām un draugiem.

Visciešākā saskarsme man ir ar JuLe’s cilvēkiem. JuLe ir ekociemata jauniešu kopiena, kuras teritorijā atrodas arī mans Bauwāgens. Patiesībā šeit nedzīvo visi ciemata jaunieši – tikai tie, kuri uz Sieben Linden ir atbraukuši FOJ prgrammas ietvaros uz 6-12 mēnešiem. FOJ ir Vācijā populāra brīvprātīgā darba programma (tulkojumā: Brīvais ekoloģiskais gads), kas dod iespēju jauniešiem pēc vidusskolas pavadīt 6-18 mēnešus jebkādos ar ekoloģiju saistītos projektos, tai skaitā ekociematos. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Svētdienas reportāža no 7L ekociemata: Beppo un Senators

Mīļotais Beppo

Mīļotais Beppo

Šo nedēļu esmu pārsvarā aizvadījis ofisā, neskatoties uz to, ka laiks ārā paliek arvien siltāks un saulaināks… Šodien ārā bija savi +18 grādi, un ekociemats bija pilns ar pusplikiem bērneļiem un baskājainiem pieaugušajiem, bet es cītīgi strādāju pie saviem projektiem – Erasmus+ un REconomy -, jo abiem termiņi deg un palikušas vien dažas dienas līdz nodošanai… Kā nekā, jādara viss iespējamais, lai veicinātu ekociematu kustību Latvijā…

Šonedēļ nekur ārpus ciema doties arī nevarēju, jo biju palicis bez sava Beppo – galvenā (un vienīgā) pārvietošanās līdzekļa… Pirms nedēļas biju devies uz 7 km attālo Beetzendorf ciematu šopingā pēc industriālajiem banāniem, bet, kad biju pusceļā, konstatēju, ka priekšējā riepa sākusi lobīties vaļā… Vēl pēc laiciņa pa caurumu izspiedās kamera, kas samazināja Beppo braukšanas spējas, bet līdz supermārketam (un lētajiem banāniem) veiksmīgi tiku. Lai gan atpakaļceļā rēķinājos ar pēkšņu eksploziju, lēnā garā Beppo mani atvizināja līdz ciematam. Vienīgā bēda, ka visu riteņu lielmeistars Sančo bija devies uz vairākām dienām ceļojumā uz Berlīni, tāpēc nācās kļūt par kājāmgājēju un tālo ekskursiju vietā baudīt pastaigas pa vietējiem mežiem… Dotajā brīdī gan problēma ir atrisināta – Sančo atgriezās un tiku pie Senatora, kuram ir pat ātruma pārslēgs un priekšējais lukturis! Šķiet, ka ciematā divriteņu ir pat vairāk nekā iedzīvotāju, tāpēc pie katras mājas ir izvietotas nojumes ar divriteņu stāvvietām. Pusdienlaikā pie kopienas centra dažkārt pat grūti atrast vietu, kur noparkoties… Stāvvietās nereti redzami tiešām moderni eksemplāri, kas noteikti var sasniegt trīsreiz lielāku ātrumu nekā mans Senators… Lai nu kā, visi divriteņi stāv bez jebkādām aizsardzības sistēmām. Un arī māju durvis šeit lielākoties neslēdz… Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Svētdienas reportāža no 7L ekociemata: ciemata vēsture un kopīgās maltītes

Ciemos pie šefpavāres Vitas

Ciemos pie šefpavāres Vitas

Jau mēnesis aizvadīts Sieben Linden ekociematā… Turpinām iepazīt alternatīvā dzīvesveida īpatnības!… 🙂
Šoreiz nedaudz vairāk pastāstīšu par ciematu kā tādu…

Ekociemats atrodas starp Berlīni un Hamburgu, blakus Poppau ciematam. Tuvākās pilsētas ir Salzweedel un Wolfsburg. Šeit kartē var apskatīt ciemata atrašanās vietu! It kā lauku reģions, bet Vācijas lauki ir stipri atšķirīgi no Latvijas – te lauki ir pilni ar maziem perfektiem (garlaicīgiem) ciematiņiem, bet starp ciematiem ir industriālie tīrumi. Viensētu šeit nav nemaz – tikai ciemati un tīrumi! Tas nozīmē arī to, ka nav iespējams baudīt ”svaigo lauku gaisu”, jo vismaz tagad pavasarī visi lauki un lauku ciematiņi smird pēc mēslojuma… Par laimi Sieben Linden ekociemata 80 ha lielajai teritorijai tīrumi pieslēdzas tikai no vienas puses, bet no pārējām pusēm ir priežu plantācijas – arī industriālas, bet vismaz tuvāk dabai… Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »