6 stundas griežam salātus un mazgājam traukus…
Viens no mērķiem, kamdēļ izlēmu veselu gadu pavadīt ekociematā, bija pēc iespējas iejusties ekociemata iedzīvotāja ādā. Tas nozīmē, ne tikai izbaudīt visu skaisto un labo, bet arī saprast – kas ir tie negatīvie aspekti dzīvesveidam šādā projektā. Man kā lielam ekociematu fanam, tikai tagad – teju pēc 3 mēnešiem – sāk konkretizēties šie mīnusi. Pēdējo nedēļu laikā sanācis piedalīties arī vairākās grupas sanāksmēs gan darbavietā, gan jauniešu kopienā. Tā kā šajās sanāksmēs cilvēki brīvi dalās ar saviem pārdzīvojumiem un sajūtām, tad varu pateikt arī, kas ir tie aspekti, kas pie sirds neiet ciemata ilgdzīvotājiem…
Dzīves dārdzība – šis ir vairāk mans personīgais viedoklis, ka ekociematam pēc būtības vajadzētu būt lētākam par tradicionālo dzīvi pilsētā, bet reālā situācija ir tāda, ka, salīdzinot ar apkārtnes ciemiem, dzīve 7L ir dārgāka un līdzinās Vācijas lielpilsētu dzīves dārdzībai. Iemesli ir dažādi. Viens ir tas, ka ciemats cenšas saimniekot atbildīgi (nepaverdzinot cilvēkus un nesubsidējot neilgtspējīgu saimniekošanu), tāpēc rezultātā cenas ir lielākas vietējā veikalā, pārtika ciematam tiek iepirkta par lielākām summām, ražošanas izmaksas ir lielākas. Sieben Linden autoparka pakalpojumi arī izmaksā dārgi, tāpēc cilvēki cenšās lieki nebraukāt uz tuvējām pilsētām. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »
Ikšķiles Pārmaiņu iniciatīva 