Svētdienas reportāža no 7L ekociemata: veselības mistērijas

JuLes zona

JuLes zona

Šī nedēļa pagāja mierīgi – varēju netraucēti strādāt pie saviem darbiem GEN-Europe ofisā, kā arī vairāk laika veltīt vācu valodas apguvei un rūpēm par savu veselību. Tas ir, ievērot pareizu dienas režīmu ar regulārām ēdienreizēm, pienācīgu gulēšanu, sportiskām aktivitātēm un atpūtu. Laikapstākļi arī šeit ir labi (vasaras cienīgi), bet ne tik svelmaini kā Latvijā. Temperatūra stabili turās 25-30 grādu robežās, bet katru otro dienu līst (pareizāk sakot, gāž), tādējādi radot lielu mitrumu kā tropos.

Nedēļas sākumā saņēmu priecīgu vēsti, ka ir attaisnojušās pūles, ko februārī un martā veltīju Erasmus+ projekta rakstīšanai: Latvija ir viena no retajām valstīm, kura saņēma pozitīvu atbildi no nacionālās aģentūras. Tātad 6 cilvēkiem no Latvijas būs iespēja apmeklēt vērtīgus kursus un seminārus par ekociematu un permakultūras tēmu. Tai skaitā viens cilvēks brauks uz Sieben Linden, lai šeit piedalītos gadskārtējā Ecovillage Design Education kursā, kas ilgst 4 nedēļas. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Svētdienas reportāža no 7L ekociemata: transformācijas nedēļa un Gobas deja

Kopā ar mentoru Nikolettu

Kopā ar mentoru Nikolettu

Šī man bija kā atpūtas un transformācijas nedēļa pēc trakajiem piedzīvojumiem GEN konferencē un intensīvā Dragon Dreaming semināra. Lai gan es nemaz nebiju plānojis ņemt papildus brīvdienas, lai atpūstos, mans ķermenis lika manīt par atpūtas nepieciešamību. Pirmdien kā reizi iekrita arī 4 stundu garš virtuves dienests, un pēc tā es konstatēju, ka enerģijas ir palicis tik maz, ka pat lāga paiet nevaru… 10,5 stundu garais miegs un viena brīva diena palīdzēja ieiet atpakaļ ikdienas ritmā…
Šī nedēļa aizgāja arī atvadu noskaņojumā, jo mana kolēģe Gozde pabeidza savu 6 mēnešu garo EVS programmu un devās mājās uz Ankaru. Līdz ar to bija jāpiedalās atvadu vakariņās pie mūsu bosa Ulrikes un pie mentora Nikolettas. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Svētdienas reportāža no 7L ekociemata: NextGEN konference un Dragon Dreaming seminārs

Ciemata centrā esošās mājiņas

Ciemata centrā esošās mājiņas

Atsākam svētdienas reportāžu sēriju – pagājušonedēļ solītais raksts izpalika, jo kļūdas pēc nebiju rēķinājies ar to, ka GEN un NextGEN konference man aizņems divas nedēļas nogales… Tad nu šoreiz varu sniegt īsu ieskatu aizvadītajā megapasākumā, kas norisinājās ZEGG ekociematā 100 km no Berlīnes. Savukārt šajā nedēļas nogalē pabiju divu dienu Dragon Dreaming seminārā, par kuru arī vēlos pastāstīt.

GEN (jeb Global Ecovillage Network) konference ir pasaules ekociematu kustības gada lielākais notikums, kad no visas pasaules sabrauc simtiem aktīvistu, lai smeltos iedvesmu, zināšanas un stiprinātu savstarpējo sadarbību. NextGEN ir GEN organizācijas jauniešu nodaļa, kas pulcē ekociematos ieinteresētos jauniešus pat līdz 35 gadu vecumam. Konference katru gadu notiek citā Eiropas valstī – kādā no ekociematiem, kas ir tehniski spējīgs uzņemt ap 400 viesu. Šoreiz tas bija viens no ievērojamākajiem Vācijas ekociematiem (līdzās manam Sieben Linden) – ZEGG, kas atrodas Bad Belzig kūrort-pilsētiņā. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Svētdienas reportāža no 7L ekociemata: Pirmais suns ekociematā

Strohpolis - lielākā salmu ēka Eiropā

Strohpolis – lielākā salmu ēka Eiropā

Esmu atgriezies no saulgriežu brīvdienām Latvijā! Gluži vai negribot jāatzīst, ka pieci mēneši ir bijis pietiekoši ilgs laiks, lai labi pierastu pie vairākiem Sieben Linden ikdienas aspektiem, kuru iztrūkums Latvijā sagādāja nelielu kultūras šoku. Galvenokārt jau komunikācijas kultūras ziņā – bija diezgan spēcīgi jūtams, cik ļoti skrienoši, saspringti, nervozi un dažkārt arī nelaipni ir cilvēki apkārt. Novēroju (arī uz sevi), ka pilsētas apstākļos gribot negribot ļoti daudz uzmanības un laika sanāk veltīt patēriņa kultam – pirkšanai vai domām par kaut kā pirkšanu.
Ekociematā dzīve rit pietiekoši intensīvi, kā jau esmu to minējis iepriekšējos rakstos, bet kaut kā tas tomēr ir daudz līdzsvarotāk nekā pilsētā. Un atmosfēra kopumā ir daudz mierīgāka, harmoniskāka. Daļēji to, protams, var skaidrot tīri ar ciemata fizisko vidi, kur nemana, piemēram, automašīnas, bet galvenais trokšņu avots ir skaļi dziedošie putni. Sekundārs novērojums ir tas, ka laikam esmu kļuvis kaut kādā mērā jūtīgāks, jo agrāk šie faktori man neliktos būtiski, bet tagad es tiešām spēju sajust un novērtēt šādas nianses. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Svētdienas reportāža no 7L ekociemata: māju iesvētības un kokosriekstu matracis

Pļaviņa pie Libellas

Pļaviņa pie Libellas

Lai gan šobrīd karstums jau mitējies (vairākas dienas bija pat apmākušās un lietainas), tomēr nedēļas sākumā spoži spīdēja saulīte un ekociemats sanāca uz svētkiem – tika iesvētīta jaunuzbūvētā ēka ”Nachtigall”, kā arī pirms 3 gadiem uzbūvētā kaimiņu ēka “Libella”, kuru kaut kādu iemeslu dēļ iedzīvotāji bija piemirsuši iesvētīt agrāk. Libellu bija redzējis jau 2011. gadā, kad biju Sieben Linden uz permakultūras dizaineru kursiem. Māja esot tik energoefektīva, ka gandrīz sasniedz pasīvās mājas standartu. Šoreiz pirmo reizi man bija iespēja arī ielūkoties iekšā un iepazīties ar īpatnējās mājas interjeru un plānojumu.
Abu māju iedzīvotāji pļaviņā starp ēkām bija sarīkojuši galdus, muzikantus un ekskursijas pa mājām. Cienastus (pārsvarā kūkas) bija jānes katram viesim pašam. Tā nu es cienastam nesu Dobeles dzirnavnieka debesmannas katlu. Vēlāk man stāstīja, ka lielāko daļu debesmannas vietējie bērni apēduši nākamās dienas brokastīs kopā ar musli. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Svētdienas reportāža no 7L ekociemata: jauniešu seminārs

JuLe's semināra kopbilde

JuLe’s semināra kopbilde

Šonedēļ ofisā pavadīju salīdzinoši maz laika sakarā ar to, ka mūsu jauniešu (JuLe) mikrokopiena organizēja starptautisku semināru citiem jauniešiem… Apmēram 14 jaunieši bija ieradušies pie mums, lai 7 dienas mācītos par veselīgu dzīvesveidu un lai piedalītos tīri praktiskās aktivitātēs, pilnveidojot JuLe’s teritorijas infrastruktūru. Tas ietvēra gan jumta būvniecību solārās dušas tornim, gan zemes ledusskapja būvniecību, gan ugunskura vietas labiekārtošanu, gan puķu dobju sakārtošanu. Seminārā bija plānojusi piedalīties arī kāda interesente no Latvijas, bet diemžēl savu braucienu atcēla…
Visdarbietilpīgākā noteikti bija ugunskura vietas labiekārtošana, jo tās ietvaros vajadzēja savest neskaitāmas ķerras ar māliem, augsni un kompostu, kas pēc tam tika dažādās proporcijās maisīti un mīcīti un veidoti, lai radītu pusloka formas valni ap ugunskura vietu. Valni nākotnē pārklās zālājs, un tad tas kalpos par lielisku atzveltni cilvēkiem, kas sēd ap ugunskuru. Pie ugunskura tika izveidota arī īpatnēja koka konstrukcija jeb ”tilts” – kas kalpos par īpaši omulīgu ugunskura baudīšanas vietu ar spilveniem un segām, kā arī patvērumu lietus gadījumā… Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Svētdienas reportāža no 7L ekociemata: permakultūras nedēļa Dānijā – Friland ekociematā

IMG_2329Tā nu sanācis, ka svētdienas reportāža šoreiz iznāk otrdienas vakarā… Manus plānus izjauca Deutsche Bahn starppilsētu ekspresis ICE, kas ir bēdīgi slavens ar regulāro kavēšanos. Šoreiz tas kavēja vien 20 minūtes, bet tas bija pietiekoši, lai es nokavētu divus sekojošos vilcienus un pēdējo autobusu uz mājām. Tādējādi nācās meklēt viesnīcu, un ekociematā atgriezties dienu vēlāk, kas savukārt nozīmē, ka mans stingri izplānotais dienas grafiks vairs nebija realizējams… Lai nu kā, Dānijas brauciens bija visnotaļ vērtīgs, un par to rakstīšu gan tagad, gan arī vēlāk, jo iespaidu ir ļoti daudz.
Brauciena mērķis bija Eiropas Permakultūras skolotāju partnerības projekta tikšanās, kas notika Dānijas lielākajā / slavenākajā ekociematā – Friland. Daži no ekociemata iedzīvotājiem veda mūs īpašās ekskursijās uz savām mājām, tādējādi ļaujot gūt padziļinātu ieskatu ciemata dzīvē. Viena no tādām ekskursijām bija uz saimniecību, kura izveidota divu gadu laikā pilnībā no nulles un simtsprocentīgi pēc permakultūras principiem. Mājas būvniecībā īpašnieki ievērojuši labākos ekobūvniecības principus, bet to visu panākuši ar ļoti saprātīgām izmaksām, kas pa kabatai būtu arī daudziem Latvijas iedzīvotājiem… Tuvāko nedēļu laikā publicēšu plašāku aprakstu par šo vizīti. Savukārt pēc pasākuma Friland ekociematā devāmies uz Kopenhāgenu, lai iepazītos ar urbānā dārza projektu Kopenhāgenas centrā, kā arī slaveno Kristiānijas kopienu. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Svētdienas reportāža no 7L ekociemata: saulainā nedēļa un baltā seja

Svētdienas atpūta pie karjera

Svētdienas atpūta pie karjera

Šonedēļ karstums beidzot sasniedza arī Sieben Linden ekociematu (pēc kādām 3 lietainām un mākoņainām nedēļām), bet tik traki karsts kā Latvijā šeit nebija – tikai divās dienās temperatūra uzkāpa virs +25 grādiem.
Tas nozīmē, ka ciemata centrālais dīķis bija pamatīgi noslogots ar peldētājiem, bet blakus esošā pļava – ar sauļotājiem. Pļavā pasauļojos arī es un biju pārsteigts par ērču daudzumu – katru reizi vismaz vienu ērci noķēru… Lai sargātos no apdegumiem, iegādājos vietējā veikalā lētāko pretapdegumu krēmu (ap 7 Euro), jo dārgais krēms maksāja ap 16 Euro. Labi vismaz, ka 100% organisks un ādai drošs. Funkciju – aizsardzību pret sauli – šis krēms pilda perfekti, un ļoti burtiski, āda paliek balta, un krēmu nodabūt nost var tikai ar lielām grūtībām… Tā nu staigāju pa ciematu ar baltu pieri un degunu… (kādu dienu centīšos šo amizanto skatu nofotografēt)

Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Svētdienas reportāža no 7L ekociemata: pārgājiens uz Kaulicas festivālu

DUB Station

DUB Station – kopienas centrs un klubs

Tkko esmu atgriezies no četru dienu pasākuma – pārgājiena uz Kaulicas (Kaulitz) alternatīvo festivālu DUB Station kopienā -, tāpēc šoreiz mazāk teksta – vairāk bilžu… Pārgājiens notika JuLe Fahrt ietvaros. JuLe Fahrt ir garā nedēļas nogale, kuras laikā brīvprātīgo jauniešu kopiena (tai skaitā es) var izvēlēties jebkādu galamērķi un doties braucienā vai pārgājienā. Šogad mēs izvēlējāmies doties uz Kaulicas festivālu.

Kaulica ir mazs ciems 30 km attālumā no Sieben Linden, tāpēc tur devāmies ar kājām un ļoti smagām mugursomām. 15 km vienā dienā un 15 – otrā. Tā kā es nekad šādā mugursomu pārgājienā nebiju devies, pirmās dienas vakarā nezināju, vai nākošajā dienā būšu spējīgs pastaigāt vispār, jo sāpēja kājas un gūžas un viss pārējais. Tomēr man par pārsteigumu izrādījās, ka otrajā dienā somas nešana bija daudz ērtāka un patīkamāka – tātad, pieraduma vaina… Divas dienas pavadījām pašā festivāla vietā ar nakšņošanu lielā skautu teltī un atpakaļ devāmies ar autobusu… Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Svētdienas reportāža no 7L ekociemata: dzimšanas diena un dzimumu jautājums

Slavenā ''Salzwedelas koka kūka'' (tree cake)

Slavenā ”Salzwedelas koka kūka” (tree cake)

Šī nedēļa iesākās labi – ar manu 28. dzimšanas dienu! Tā nu sagadījies, ka arī savu 25. dzimšanas dienu svinēju Sieben Linden’ā, kad biju šeit uz Permakultūras dizaineru kursiem.

Saņēmu apsveikumus no daudziem kolēģiem un draugiem. Dāvanu paciņas sūtīja draugi no Jēnas un Latvijas… Nekādu svētku mielastu gan es neuzdrošinājos rīkot trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, izejvielu trūkums, lai pagatavotu biezpiena torti (cepumi, biezpiens, želatīns) vai manis iecienītos Līgas salātus (majonēze). Otrkārt, manu draugu specifiskie ēšanas paradumi (vegāni, veģetārieši, svaigēdāji, bio-produktu ēdāji). Treškārt, laika trūkums kā vienmēr. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »